“No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO” Informatīvais seminārs un Kultūras zīmes pasniegšana 29.11.2018, Rīga, Latvijas Valsts mežu administrācijas ēka

“No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO” Informatīvais seminārs un Kultūras zīmes pasniegšana

29.11.2018, Rīga, Latvijas Valsts mežu administrācijas ēka

2018. gada 29. novembrī Latvijas Valsts meži telpās tika pasniegtas 18 kultūras zīmes „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā.  

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

 

29. novembrī zīme tika pasniegta 18 saimniecībām:

Rokdarbnieku kopa “Paukers”,  Ventspils novads, Par Ances amatu prasmju daudzināšanu.

„Rideļu dzirnavas”, Engures novads, Par dzirnavu materiālā mantojuma saglabāšanu un amatu prasmju daudzināšanu.

Adītāja un audēja Regīna Kalniņa, Nīcas novads, Par Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzināšanu.

Pinējs Pēteris Tutāns, Tukuma novads, Par pinēja amata daudzināšanu.

SIA “Saldus maiznieks”, Saldus novads, Par maizes tradīciju daudzināšanu.

Biedrība “EKC Suiti”, Alsungas novads, Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu .

Brīvdienu māja Stūrīši – Branki, Dundagas novads, Par Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanu.

Pāces vilnas pārstrādes fabrika, Dundagas novads, Par vilnas pārstrādes amata uzturēšanu un  daudzināšanu.

Skalu pinumu meistare Inta Bendrupa, Jelgavas novads, Par skalu grozu pinumu amata daudzināšanu.

Biedrība “Ūdenszīmes”, Jēkabpils novads, Par pļavu daudzināšanu.

Jaunpils Amatu māja, Jaunpils novads, Par amatniecības prasmju daudzināšanu.

Aušanas un rokdarbu darbnīca „Ozolkalna klēts”, Madonas novads, Par aušanas prasmju daudzināšanu.

Viesnīca „Meke” , Salacgrīvas novads, Par mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai.

Mājražotāji “Cēsu maize”, Cēsu novads, Par speltas maizes daudzināšanu.

SIA “Kainaiži Birzī”, Smiltenes novads, Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula.

„Siguldas Spieķu darbnīca”, Siguldas novads,  Par Siguldas spieķa darināšanas tradīciju  uzturēšanu.

Līvānu stikla pūtēju darbnīca, Līvānu novads, Par amatu prasmes – stikla pūšanas - tradīciju daudzināšanu.

Lauku māja “Upenīte”, Aglonas novads, Par tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanu.

 

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" apmeklētājam norāda, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 106 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā.

Vairāk par zīmi "Latviskais mantojums".

Kultūras zīmes "Latviskais mantojums" 29. novembrī tika pasniegtas semināra „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, ietvaros. 

 

>>> BILDES NO PASĀKUMA

 

Seminārs tika organizēts un līdzfinansēts Igaunijas-Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros.

Semināra organizatori: LLTA "Lauku ceļotājs" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar Latvijas valsts meži atbalstu.

 

Šī ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.