Pieslēgties

Jūrtaka – piekrastes sadarbība turpinās

05.02.2020

Ir noslēdzies Igaunijas-Latvijas programmas Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”. Projekta mērķis ir sasniegts – ir izveidots pārgājienu tūrisma maršruts gar Baltijas jūras piekrasti no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. “Jūrtaku” Latvijā un “Ranniku Matkarada” Igaunijā jau paspējuši iemīļot ceļotāji. Sociālajos tīklos ar saviem piedzīvojumiem un iespaidiem dalās gan tie, kas ceļā devušies kājām, gan zirga mugurā, gan kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem - suņiem.


Paraudzīsimies uz „Jūrtaku” arī no otras puses. Kas veido šo maršrutu kā tūrisma produktu un ļauj ceļotājiem baudīt „Jūrtakas” viesmīlību? Visā 1200 km maršruta garumā, kas sadalīts aptuveni 20 km dienas gājuma posmos, darbojas vairāk kā simts pakalpojumu sniedzēju – naktsmītņu, ēdinātāju un informācijas sniedzēju. Aktīvākie no viņiem jau maršruta veidošanas sākumā ar entuziasmu uztvēra iespēju kļūt par daļu no plašāka tūrisma piedāvājuma. Viņi bija tie, kuri piedalījās maršruta apsekojumos savā apkārtnē, lai izvēlētos skaistākās un drošākās takas cauri piejūras mežiem, pļavām, ciemiem un apkārt šķēršļiem, viņi bija tie, kuri iesaistījās „Jūrtakas” marķēšanā dabā, ieteica un palīdzēja izlemt, kur nepieciešamas norādes pieejai pie jūras un informācijas stendi. Ar viņu palīdzību un pieredzi, tiekoties kopīgos semināros, tika apkopota informācija par gājējiem un viņu vajadzībām. Šī pieredze tagad ikvienam uzņēmējam pieejama rokasgrāmatā, tādēļ „Jūrtakas” pakalpojumu sniedzēju tīklā var iesaistīties arvien jauni vietējie spēlētāji.

Kas tad ir nepieciešams „Jūrtakas” gājējam? Igauņu uzņēmēju secinājums – uzņemiet gājējus viesmīlīgi un dodiet viņiem iespēju iepazīt vietējo apkaimi. No tūrisma produkta viedokļa, svarīgs ir ēdināšanas pakalpojums un iespēja iegādāties pārtiku līdzņemšanai. Svarīgi uzņēmējiem ir arī sadarboties savā starpā, piemēram, pārvedot kājāmgājēju bagāžu no vienas naktsmītnes līdz nākamajai.  Uzņēmēji novērojuši, ka gājējiem svarīgi dienas beigās, pēc grūta gājiena, izbaudīt ērtības – siltu saunu, garšīgas vakariņas.

Kādu informāciju meklē gājēji? Aptaujājot 18 piekrastes tūrisma informācijas centrus Latvijā, uzzinājām, ka visbiežāk tiek jautāts par naktsmītnēm un telts vietām, veikaliem un kafejnīcām, kā arī vietām, ko vērts redzēt apkārtnē. Tāpat ir interese par transporta pakalpojumiem un vietām, kur var uzpildīt dzeramo ūdeni.

Un lūk, tagad „Jūrtaka” ir marķēta, ikvienam bez maksas ir pieejamas kartes un maršruta apraksts latviešu, igauņu, krievu, vācu, angļu valodās. Pakalpojumi un informācija ir pieejama, pateicoties visiem, kas noticēja projektam un iesaistījās maršruta veidošanā visos līmeņos – gan pakalpojumu sniedzēji „Jūrtakas” maršrutā, gan informācijas centri, gan pašvaldības, gan reģionāla un nacionāla mēroga spēlētāji, kas var veikt plašāku mārketingu. Pateicoties starptautiskai sadarbībai, „Jūrtaka” ir iekļauta Eiropas garās distances pārgājienu maršrutā E9.

Par „Jūrtakas” panākumiem un tūrisma produkta atpazīstamību liecina tas, ka:

  • "Jūrtaka” un „Ranniku Matkarada” ir pazīstama vietējiem, gan igauņu, gan latviešu pārgājienu cienītājiem,
  • tūrisma kompānijas iekļauj „Jūrtakas” posmus savā piedāvājumā gan vietējai, gan ārvalstu mērķauditorijai,
  • maršruta informācija ir pieejama piekrastes tūrisma informācijas centru un punktu mājas lapās, darbinieki izmanto „Jūrtakas” ceļvedi, lai sniegtu informāciju apmeklētājiem un piedāvā dienas gājiena maršrutu lapas,
  • gājēji aktīvi dalās ar saviem „Jūrtakas” pārgājiena iespaidiem Facebook, Instagram, Youtube, savos blogos un citos medijos.

Ar pārliecību varam teikt, ka „Jūrtaka” nebeigsies līdz ar projekta beigām. Tā ir vajadzīga gan ciemiņiem, gan pašiem „Jūrtakas iemītniekiem”, kuri turpinās pilnveidot un dažādot pakalpojumus, balstoties iegūtajā pieredzē un vairojot „Jūrtakas” viesmīlību. 

Par „Jūrtaku”:
Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 (Eiropas garo distanču kājinieku tūrisma maršrutu tīkls) posms gar Baltijas jūras piekrasti. Maršruta kopējais garums ir 1200 kilometri, no kuriem 580 kilometri ir Latvijā, bet 620 kilometri – Igaunijā. Maršruta nosaukums latviešu valodā ir “Jūrtaka”, bet igauņu valodā - “Ranniku matkarada”. Maršrutā ir iekļauti vairāk kā 500 dabas, kultūras un vēstures objekti un tā ir pieejama visiem. Maršruta veikšanai ir nepieciešamas 60 dienas, bet to var veikt arī pa daļām. 

Projekta realizācijā sadarbojas 8 partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietum-Igaunijas tūrisma asociācija (Laane-Eesti Turism), Igaunijas Lauku tūrisma organizācija (MTU Eesti Maaturism) un Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” kā vadošais projekta partneris.
 


Skatīt citas ziņas ...