Ķīmiskie ieroči Baltijas jūras dzelmē

1. Ķīmiskos ieročus bieži izmantoja Pirmā pasaules kara laikā un to pilnveidošana un uzkrāšana turpinājās arī pirms Otrā pasaules kara un tā laikā.
2. Ķīmisko ieroču, kas satur nervu gāzi, izgāšana (sākotnēji – nelielā mērogā) uzsāka Vācijas armija ap 1944. gadu Mazā Belta (viens no dāņu šaurumiem) apkaimē, lai novērstu to nonākšanu pretinieku rokās. Līdz 40. g. vidum ir maz dokumentu, pēc kuriem varētu spriest par vietām, kur tas notika un izgāzto ieroču apjomiem un saturu.
3. Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūras dziļākajās vietās pie Bornholmas, Gotlandes un Gdaņskas tika izmestas ap 50 000 tonnu (!, skaitļi atšķiras dažādos avotos) ķīmisko ieroču. Aplēsts, ka Vācijas ieroču arsenālā kopumā bija ap 65 000 tonnu aktīvo ķīmisko vielu. Atrodama informācija, ka Skagerakā (faktiski – ieeja Baltijas jūrā) uz Vācijas kravas kuģiem laikā no 1945. – 1948. g. nogremdēja ap 270 000 (!) tonnu ķīmiskos ieročus, kas saturēja iprītu, fosgēnu u.c. indīgus savienojumus.
4. Vairumā gadījumu ķīmiskos ieročus pārmeta pāri bortam, vai konteineros, koka kastēs (!), vai nogremdējot kuģus. Precīzs izgāzto ķīmisko ieroču daudzums un visas vietas joprojām vēl nav zināmas, jo nereti tas notika “nelegāli”, ja tā varētu raksturot šo procesu.
5. Vairāk kā 70% Bornholmas un Gotlandes apkaimē izmestajiem ķīmiskajiem ieročiem bija plāns metāla apvalks, kas līdz mūsdienām ir pakļauts jūras ūdens korozijas procesiem.
6. Pēdējā fiksētā – oficiālā ķīmisko ieroču izgāšana notika 1948. g. un to veica tā laika Vācijas Demokrātiskās republikas flote un Padomju flote. Ir nepārbaudītas ziņas, ka ķīmisko ieroču slepena izmešana Baltijas jūrā turpinājās līdz pat 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem.
7. Visvairāk jūrā izgāza iprītu (nosaukums no WW1 kaujas pie Ipras Beļģijā), ko sauc arī par sinepju gāzi – ap 7027 tonnām (pie Bornholmas) un 608 tonnas pie Gotlandes. Līdztekus tiem izgāza ķīmiskos ieročus, kas satur arsēnu, asaru gāzi un ciānūdeņradi.
8. Ir pierādīts, ka ķīmiskais piesārņojums metāla korozijas u.c. iemeslu dēļ jau ir nonācis apkārtējā vidē. Šobrīd tikai nelielā attālumā ap ķīmisko ieroču izmešanas vietām. Tā izplatība ir atkarīga no jūras dibena reljefa, straumēm u.c. faktoriem.
9. Pēc veiktajām simulācijām un modelēšanas pastāv iespēja, ka ķīmiskais piesārņojums Vācijas un Polijas krastiem pēc lielākas noplūdes varētu nonākt aptuveni mēneša laikā.
10. Ķīmisko ieroču izgāšanas prakse ir īstenota arī citās pasaules jūrās un okeānos un to īstenojušas dažādas valstis. Šobrīd kā vieni no potenciāli pirmajiem apdraudētajiem ir zvejnieki (incidenti, kur notika saskarsme ar indīgajām vielām bija bieži 20.gs. 70. – 80. gados līdz pat deviņdesmitajiem), kuru tīklos jau ir nonākuši ķīmiskie ieroči vai to daļas, vai tie, kas nodarbojas ar būvdarbiem jūrā.

Izmantotie avoti:
Vēsturiskais fotoattēls: 5. Zemgales latviešu pulka ložmetējnieku komanda gāzu uzbrukuma mācību laikā 1916. g. decembrī. Avots: Latvijas Kara muzejs
1. Exposure status of sea-dumped chemical warfare agents in the Baltic Sea 
2. Chemical Weapons dumped in the Baltic Sea: Facts, tendency and prediction of level and scales of possible Ecological disaster
3. Sea – Dumped Chemical Munitions
4. Karte (uz Google map bāzes) ar nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem