Lauku tūrisma uzņēmēji argumentē pret PVN palielināšanu
30.03.2017
29. martā Saldus novada Remtes pagasta “Smuku muižā” 130 lauku tūrisma uzņēmēji – lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” biedri tikās pirmssezonas kopsapulcē.
Apņēmīgā gaisotnē tika pārspriestas asociācijas jaunās mārketinga iniciatīvas un jaunveidojamie tūrisma produkti: kājāmgājēju tūrisma maršruts gar jūras piekrasti, tradicionālās lauksaimniecības mantojuma iekļaušana tūrismā, Japānas mērķa tirgus piesaistīšana un citi. Tika runāts arī par praktisko pusi – ēku energoefektivitātes risinājumiem. Savstarpējo pieredzes apmaiņu bagātināja līdzpaņemtie degustāciju cienasti, apliecinot lauku uzņēmēju dāsnumu un mazo uzņēmēju saražotās produkcijas lielisko kvalitāti. Kopsapulces prezentācijas un foto galerija skatāma šeit: http://www.celotajs.lv/lv/conf/20170329/sum
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem dienas kārtībā bija iespējamā PVN likmes palielināšana. Lauku tūrisma uzņēmēji uzskata, ka idejas virzītājiem trūkst informācijas un izpratnes par situāciju laukos un lauku tūrisma uzņēmējdarbībā, tādēļ apkopoja savus argumentus, kādēļ PVN likmes paaugstināšana lauku tūrisma sektoru un lauku ekonomiku ietekmēs negatīvi. „Lauku ceļotāja” prezidente Asnāte Ziemele 31.03.17. piedalīsies Ekonomikas ministrijas rīkotajā sanāksmē, kur plašāk izklāstīs lauku tūrisma uzņēmēju situāciju un argumentus.
- Lauku tūrismā vairāk kā 80% ir vietējie tūristi (Latvijas iedzīvotāji) un tikai 20% ir ārzemnieki laukos (pretēji FM prezentācijas komentāros teiktajam, kas noteikti attiecas tikai uz Rīgu). Tas nozīmē, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbība lielā mērā balstās uz vietējo klientu un tā maksātspēju. Tipisks lauku tūrisma klients nav ļoti turīgs. Tas ir latvietis ar vidējiem ienākumiem, 2 bērniem, vecumā ap 35-40gadiem. 2016. gada statistikas aptaujas rāda, ka vietējie klienti neceļo mazāk, bet tie tērē mazāk. Tas nozīmē, ka ir sasniegta pirktspējas robeža.
- Lai nodarbinātu algotus darbiniekus, uzturētu īpašumus un būtu apritē, katram lauku uzņēmējam svarīgs ir apgrozījums. Izejvielas, algas un pakalpojumu izmaksas kāpj, tomēr maksātspēja cilvēkiem nepaaugstinās. To saprotot, vairums lauku tūrisma uzņēmēju 2017. gadā neplāno celt cenas, izvēloties saņemt mazāk, taču saglabāt klientūru un apgrozījumu.
- Ja PVN tiks palielināts, uzņēmējiem šo kāpumu nāktos segt no savas peļņas/pārpalikuma. Diemžēl pārpalikums nav liels, ņemot vērā īso sezonu. Līdz ar to FM pretargumenti PVN celšanas līdzsvaram - peļņas reinvestētais 0% nodoklis nav aktuāls un arī IIN pazemināšana pašam uzņēmējam tiešu atspaidu nedod - tas nāk par labu darbiniekam. Taču lauku tūrismā ne vienmēr ir algoti darbinieki, ļoti bieži tas ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā paši īpašnieki.
- Ņemot vērā, ka izmaiņas, kas prasa lielus ieguldījumus no uzņēmēja, gaidāmas arī kases aparātu jomā, ugunsdzēsības noteikumi un citas vēl neskaidrās nodokļu izmaiņas, pastāv risks, ka lauku uzņēmēji nespēs noturēt cenas, pazaudēs vietējos klientus un apgrozījumu, t.i. uzņēmējdarbība būs jāpārtrauc.
- Jāvērš uzmanība arī uz to, ka uzņēmēji beidzot sāk pieteikties Eiropas fondiem sava uzņēmuma attīstībai, kurā ir iekalkulējuši konkrētu nodokļa izmaksu un attiecību, kam mainoties, biznesa plāns var sagrūt, jo tāpat balstās uz nelieliem ienākumiem un pietiekamu riska devu. Stimulēt uzņēmējus laukos pieteikties ES fondiem ir ļoti grūti tieši šīs nestabilās uzņēmējdarbības vides dēļ.
- Lauku tūrisma uzņēmēji veido zināmu sociālās vides kodolu laukos. Nereti viesu māja pagastā ir kā gaismas stars plašākā teritorijā, kur apgrozās cilvēki, notiek kustība un dzīvība, ir iespējams kaut vai sezonāls darbs. Viesu mājas slēgšana pagastā var būt tikpat sāpīgs notikums kā vietējās skolas vai bērnudārza slēgšana. Uzskatām, ka PVN paaugstināšana ietekmēs daudzus lauku uzņēmējus, vēl vairāk samazinot to skaitu laukos.
Pēc tikšanās Ekonomikas ministrijā ar nozares pārstāvjiem, mediju pārstāvji tiek aicināti uz brīfingu 31.03.2017 Ekonomikas ministrijas 406.kabinetā plkst. 10.20.
Ieinteresētos medijus, lūdzam, līdz šodienas, 30. marta, plkst. 17.00 reģistrēties, rakstot uz e-pastu prese@em.gov.lv, vai zvanot pa tālruni 67 013 193.