Zemkopības ministrija ir aktualizējusi jautājumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās. Kamēr notiek diskusijas un tiek veikti aprēķini, lai pamatotu lēmumu “par” vai “pret”, lauku tūrisma uzņēmēji pauž savu redzējumu par ieguvumiem sabiedrībai no lielveikalu slēgšanas svētdienās un piedāvā alternatīvas.

Nenoliedzami, lielveikalu slēgšana svētdienās lielai daļa sabiedrības liktu mainīt ieradumus, raisītu izmaiņas ekonomikā, un prasītu alternatīvas. Paļaujoties, ka lēmuma pieņemšanā tiks uzklausītas visu pušu intereses, Latvijas lauku tūrisma asociācija vēlas publiski paust lauku tūrisma uzņēmēju viedokli.

Lēnām noslēdzas projekts MOST starp Uzbekistānu, Kazahstānu, Tadžikistānu, Grieķiju un Latviju. Projekta gaitā dalījāmies pieredzē un praktiskās zināšanās par ilgtspējīgu un dabai draudzīgu tūrisma pārvaldību, tam par piemēru ņemot mūsu vides kvalitātes zīmi "Zaļais Sertifikāts". Kopā ar Centrālāzijas kolēģiem strādājām pie jaunām tūrisma produktu idejām un to mārketinga, izceļot šo valstu vietējo identitāti un stiprinot sadarbību starp tūrisma organizācijām, vietējo kopienu un tūrisma uzņēmējiem.

23. martā, Tukuma novada "Valguma Pasaulē" aicinām uz "Lauku ceļotāja" pavasara semināru, kas šogad būs veltīts dabas tūrismam.

>>> Semināra programma.
>>> Pieteikšanās anketa. Priekšroka dalībai "Lauku ceļotāja" biedriem.

Salīdzinot Latviju ar citām Eiropas un Skandināvijas valstīm, lepojamies ar mūsu dabas skaistumu un daudzveidību. To varam saglabāt, ne vien uzliekot ierobežojumus tūrismam un citai saimnieciskajai darbībai, bet arī veidojot profesionālu un dabai draudzīgu tūrisma piedāvājumu. Šāda piedāvājuma pamatā ir trīs stūrakmeņi: izpratne un cieņa pret dabas vērtībām, pilnvērtīgs dabas pieredzējums tūristiem, ieguvums tūrisma uzņēmējiem. Seminārā diskutēsim par to, kādi dabas tūrisma veidi ir pieprasīti, kādas ir tūristu un tūroperatoru vajadzības, un kā tūrisma uzņēmējiem izveidot veiksmīgu dabas tūrisma piedāvājumu, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām.

Šajā gadā esam uzsākuši jaunu Baltijas dabas tūrisma projektu ar mērķi izstrādāt kopīgu Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu, kas pielāgots Apvienotās Karalistes tūristu interesei, pozicionēt to tirgū, izmantojot īpašu mārketinga kampaņu, un palielinot pārdošanas apjomus.

Lūdzam atsaukties tos pakalpojumu sniedzējus, kuri piedāvā dabas tūrisma pakalpojumus un vēlas iesastīties šajā dabas tūrisma tīmekļa platformā, kas paredzēta Apvienotās Karalistes tirgus interesēm.
Lai iesaistītos, lūdzu, aizpildiet pieteikuma anketu (angļu valodā), kurā jānorāda jūsu sniegtie dabas tūrisma pakalpojumi: https://forms.gle/zrEXFrH5PBjvQocB9.
Pieteikumus gaidīsim līdz 1. martam.

Projekta “MOST" komanda 2. februārī tikās ceturtajā vadības komitejas sēdē tiešsaistē Zoom platformā. Tajā tika pārrunāti trešajā gadā izdarītie darbi, kā arī vēl līdz projekta beigām plānotie uzdevumi. “Lauku ceļotājs”, tāpat kā iepriekš, turpināja dalīties savās zināšanās par ilgtspējīgu tūrismu un videi draudzīgu pārvaldību. Mūsu eksperts Juris februārī trīs nedēļas pavadīja Uzbekistānas pilsētās Buhārā un Hivā, kur dalījās savā pieredzē ar tūrisma nozares profesionāļiem šajā Āzijas valstī. Tāpat kopā ar uzņēmējiem tika strādāts arī pie jaunām tūrisma produktu idejām – piemēram, vecpilsētā tika organizēta plova gatavošanas meistarklase, lai popularizētu pilsētas kulināro mantojumu. Juris apmeklēja arī dažādus tūrisma objektus un izbaudīja vietējo iedzīvotāju viesmīlību, lai labāk iepazītu Uzbekistānas tūrisma piedāvājumu. Projekta trešajā gadā mēs iesaistījāmies arī mārketinga aktivitāšu veidošanā, lai popularizētu projektu un tā sasniegtos rezultātus plašākai auditorijai.

Nozīmīga un biedējoša Pirmā un Otrā pasaules kara “mantojuma” daļa  - ĶĪMISKIE IEROČI ir nogremdēta Baltijas jūras dzelmē. To varētu nosaukt par sava veida bumbu ar laika degli. Tālāk tikai daži fakti, kas aprakstīti zinātniskajās publikācijās.

Projekta “Lauku tūre: apmācību programma ilgtspējīgam lauku tūrismam” komanda no 13.-15. decembrim tikās tikās sestajā vadības komitejas sēdē. To koordinēja Trabzonas Ortahisaras pašvaldība, un tā notika klātienē Trabzonā, Turcijā. Dažādu iemeslu dēļ partneri no Īrijas piedalījās tikai tiešsaistē Zoom platformā.

Apkopojot Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas uzņēmumu praktisko pieredzi, tapusi zaļās prakses rokasgrāmata mazajiem un mikro uzņēmējiem – pārtikas un dzērienu ražotājiem, kuri mārketinga nolūkā iesaistās tūrismā. Rokasgrāmatu papildina tiešsaistes apmācību kurss.

Rudens un ziema Latvijā ir visstiprāko vēju laiks. Arī visspēcīgākās vētras un orkāni (par orkānu dēvējam viesuļvētru, ja vēja vidējais ātrums 10 minūtēs sasniedz un pārsniedz 32,7 m/s) mūsu jūras krastā bijuši g.k. laikā no septembra līdz janvārim. Vai šajā gadu mijā piedzīvosim vēl kādu stipru vētru? Pievienotajā attēlā redzamas pagājušā gadsimta spēcīgākās vētras. Sistemātiska vēja brāzmu reģistrācija tika uzsākta tikai 20. gs. piecdesmito gadu otrajā pusē, tāpēc šajā sarakstā nav iekļauta, piemēram, 1953. g. janvāra/februāra mijas vētra, kad vējš brāzmās esot sasniedzis 34 m/s. To uzskata arī par vienu no postošākajām dabas katastrofām Baltijas jūras reģionā. Minētajā vētrā Anglijā gāja bojā 307 cilvēki, Skotijā – 19, Beļģijā – 28, Nīderlandē – 1836, bet jūrā noslīka – 361 cilvēks. Kuru no vētrām Tu piedzīvoji un atceries?

Pieaugot pārgājienu tūrisma popularitātei, uzņēmēji steidz piedāvāt gājējiem pielāgotus pakalpojumus. Gājējiem draudzīgu viesmīlību šobrīd ir iespējams izbaudīt jau 253 „Gājējam draudzīgs” uzņēmumos visā Latvijā.