2019. gada 12. novembrī notika ikgadējā kultūras zīmes „Latviskais Mantojums” komisijas sēde, kurā, piedaloties kultūras, vēstures un tūrisma ekspertiem, zīme tika piešķirta 11 no 20 pretendentiem.

Šī gada saņēmējiem zīme tiks pasniegta š.g. 9. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, seminārā "Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus".

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Zīme lauku tūrisma uzņēmējiem tiek piešķirta kopš 2013. gada tiek piešķirta, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 113 saimniecības Latvijā, ar visām var iepazīties http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.

Lai arī pagaidām vēl sidrs nepieder pie Latvijas nacionālajiem dzērieniem, sidra kultūra Latvijā strauji attīstās, un Latvijas sidram ir visas izredzes kļūt par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm. Kas ļauj to apgalvot? Pirmkārt, sidra darīšanai lieliski der vietējās ābolu šķirnes, jo Latvijas platuma grādos augošie āboli piešķir tam unikālu garšu un smaržu. Otrkārt, mums ir izkoptas augļkopības tradīcijas un netrūkst labu, arī bioloģiski sertificētu ābeļdārzu. Treškārt, sidra darīšanas entuziasti pēdējos gados ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi un pacēluši sidra darīšanu profesionālā līmenī, gūstot balvas starptautiskos sidra konkursos.

Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās. Rudzu maizes kukuli ņemam līdzi ceļojumā, lai pasniegtu kā dāvanu, pēc rudzu maizes garšas sajūtas ilgojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Bieži dzirdam, ka mums, latviešiem, vajag vairāk lepoties ar savām nacionālajām vērtībām, jo esam pārāk kautrīgi. Bet kā to darīt? Kā būt lepniem un vienlaicīgi atvērtiem – kā tieši parādīt šīs vērtības pasaulei?

Ar prieku paziņojam, ka ir izdots "Go Rural 2020"! 
"Go Rural 2020" lauku tūrisma produktu rokasgrāmata paredzēta tūrisma operatoriem, nozares profesionāļiem un ceļotājiem. Tā izdota angļu valodā un japāņu valodā. Rokasgrāmatā iekļauta praktiska informācija, lai saplānotu ceļojumu Latvijā, Igaunijā un Somijas dienvidu daļā – dienas ekskursiju programmas laukos, apmeklējumi ražojošās lauku saimniecībās un amatnieku darbnīcās, saimniecībās, kas iepazīstina ar latvisko dzīvesveidu, lauku viesnīcas un SPA, kā arī vairāku dienu tūru programmas.
Elektroniskā versija: https://www.celotajs.lv/lv/p/view/GoRural2020

Produkti rokasgrāmatā iekļauti atsaucoties uz mūsu pašu, tūroperatoru un mūsu sadarbības partneru Japānā pieredzi, kā arī japāņu ceļotāju aptaujām. Kā iepriekš, rokasgrāmatā ir arī informācija par transporta iespējām, kā arī Latvijas, Igaunijas un Somijas tūrisma operatoru kontakti.

Šis ir jau trešais "Go Rural" (Baudi laukus) izdevums - katru gadu atjaunots un uzlabots, balstoties iepriekšējo izdevumu pieredzē. Jau nākamnedēļ prezentēsim to Osakā - tūrisma izstādē "JATA Tourism Expo 2019, Osaka Japan".

Mežtaka ir garās distances pārgājienu maršruts no Rīgas līdz Tallinai, kas ved caur abu valstu mežainākajām teritorijām. Tā ir sadalīta ~ 50 vienas dienas pārgājienu maršrutos, katrs ~ 20 km garumā. Dažādiem maršruta posmiem ir atšķirīgas grūtības pakāpes, tādēļ katrs var izvēlēties sev piemērotāko distanci. Mežtaka plānota kā starptautiskā Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa. 
Šobrīd apsekots viss Mežtakas maršruts dabā un ir sākta maršruta informatīvu materiālu izveide. Kā pirmo no materiāliem esam izdevuši Mežtakas infolapu (PDF, 1.54 MB), kas iepazīstina ar svarīgākajiem faktiem par maršrutu.

Zemāk pārgājienu statistika no Mežtakas apsekojumiem Latvijā un Igaunijā ~ 1160 kilometru garumā.

Šis izdevums ir rokasgrāmata B2B izplatīšanas modeļa attīstības veicināšanai. Tā mērķis ir iedvesmot Jūs veidot vietējo pārtikas izplatīšanas tīklu vai uzņēmumu, veicināt produktu mārketingu un sniegt idejas sākuma posmam. Dažādus risinājumus B2B modeļa ieviešanā un attīstībā piedāvā desmit projekta dalībvalstu – Dānija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācijas un Zviedrija – labākā pieredze.

Abavas vīna darītava ar Tukuma novada domes atbalstu rīko Ārlavciema ābolu svētkus vienā no lielākajiem Latvijas ābolu audzēšanas reģioniem!
Jau pavisam drīz, šī gada 21.septembrī Abavas vīna darītavā, Ārlavciemā ikviens interesents aicināts krāšņi nosvinēt ābolu ražas svētkus. Svētki paredzēti visiem, kam svarīga lauku vide - svaigs gaiss, miers un ābolu smarža. Svētkos būs iespēja darboties ābolu dārzā kopā ar draugiem, radiem, kolēģiem un ģimeni! Visi kopā vāksim īpašos Ārlavciema ābolus, kas auguši atjaunotā ābeļdārzā, bet pēc labi padarīta darba kopīgi svinēsim un godināsim šī gada ražu.
Pasākuma ietvaros būs iespējams piedalīties īpašā seminārā par ābeļu audzēšanu un kopšanu, iesaistīties dažādās fiziskās aktivitātēs un radošās meistarklasēs, skatīties pazīstamās un iemīļotās latviešu kino filmas, tāpēc īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, kā arī lielākas un mazākas draugu kompānijas. Savukārt, dienas otrajā pusē kopā baudīsim Agneses Rakovskas un Henrix Band uzstāšanos. 
 

Jūrtakas projekts noslēdzas un, lai analizētu tā sasniegto, dalītos savā pieredzē un oficiāli atklātu garās distances pārgājienu maršruta E9 daļu gar Baltijas jūras piekrasti, mēs vēlamies aicināt Jūs uz noslēguma konferenci un Pārgājiena festivālu 13. un 14. septembrī.

24. augustā Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos un Basos suiti ielūdz uz "Mājas kafejnīcu dienu", kad vietējie ļaudis tikai uz vienu dienu vērs savas mājas durvis apmeklētājiem un cienās ar pašu gatavotiem ēdieniem. Šajā dienā ciemos gaidīs un savus īpašos ēdienus galdā cels vietējie suitu zemes ļaudis, kam tuvs reģiona kulinārais mantojums un kas lepojas ar savu novadu, aicinot savā sētā ciemiņus. 

Mājas kafejnīcu diena Latvijā notiks otro reizi - š.g. jūnija sākumā pirmais šāds pasākums norisinājās Lībiešu krastā, kas guva lielu atsaucību no apmeklētāju puses. Pasākuma ideja aizgūta no Igaunijas, kur šādas māju kafejnīcu dienas dažādos reģionos notiek ik gadu. Ceram, ka arī Latvijā mājas kafejnīcu dienas tiks atzinīgi novērtētas un kļūs par tradīciju arī Latvijā - suitu, lībiešu un citos novados. 
 

Uz Latvijas ceļiem varam redzēt arvien vairāk automašīnu, motociklu un mopēdu, kuri darbojas uz elektrības. Latvijā reģistrēti jau 518 vieglie pasažieru auto un to skaits turpina pieugt. Kā zināms, šādu transportlīdzekļu īpašniekiem tiek dotas priekšrocības: nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis, Rīgā tie drīkst stāvēt pašvaldības autostāvvietās, braukt pa sabiedriskā transporta joslām un citas priekšrocības.