Hermitāža, Sv.Īzāka katedrāle, Petera un Paula cietoksnis, Vasaras dārzs un pils ir tikai dažas pazīstamākās vietas, kas raksturo Krievijas pērli Baltijas jūras krastā. Pēc mūsu klientu atkārtotiem pieprasījumiem devāmies izpētīt Sanktpēterburgu. Kā rezultātā esam atraduši mazas, jaukas viesnīciņas un apkopojuši vērtīgus padomus saviem klientiem. Pārbaudījām arī vilciena satiksmes priekšrocības un atzīstam to par ļoti ērtu veidu kā nokļūt Sanktpēterburgā. Varam palīdzēt ar biļešu iegādi, kas dažkārt ir piņķerīgs process.
Ja Jums ir vairāk laika un vēlaties redzēt arī dažas citas Baltijas jūras pilsētas (Tallinu, Helsinkus, Stokholmu un Sanktpēterburgu), tad piedāvājam izmantot kruīzu. Šajā gadījumā Jums pat nebūs nepieciešama Krievijas vīza.
Ja esam Jūs ieinteresējuši un vēlaties uzzināt vairāk droši kontaktējaties ar mums! lauku@celotajs.lv, tel: 67617600

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā sāk ziedēt kaktusi. No 17. līdz 28. aprīlim notiks izstāde „Kaktusi”, kur būs apskatāma Botāniskā dārza kolekcija, ko papildinās Kaktusu un citu sukulentu biedrības entuziastu augi.

LU Botāniskajā dārzā par pavasara sākumu vēsta kaktusu un citu tuksnešu un pustuksnešu augu ziedēšanas sākšanās. Pamazām plaukst mamilārijas, rebūcijas, plāksnīšu ehinofosulokaktusi, hatioras, pumpuri riešas astrofītiem, kā arī citiem sukulentiem augiem – mirdzošajai eiforbijai, gastērijai. Pavisam kolekcijā ir apmēram 900 dažādu nosaukumu sausumu mīloši augi, no kuriem aptuveni 400 ir kaktusi. No 17. līdz 28. aprīlim izstādi „Kaktusi” kuplinās Kaktusu un citu sukulentu biedrības entuziastu kolekcijas. Starp dažādiem kaktusiem īpaši tiks izcelti astrofīti, kuru ģints nosaukumā ir apvienoti divi vārdi, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē zvaigzne un augs. Astrofīti dabā ir sastopamu Meksikas tuksnešos. Būs apskatāmi arī litopši – sukulenti, kurus to izskata dēļ, dēvē arī par dzīvajiem akmeņiem. Dabā tie aug Namībijas un Dienvidāfrikas līdzenumos un kalnu rajonos. Izstādē būs iespēja izjautāt kaktusu audzētājus, kā arī nelielos daudzumos iegādāties augus. 

Kur doties un ko darīt Lieldienu laikā? Mazais "tops":

29.martā Lieldienu tirdziņš pie Pļaviņu TIC Liepsalās

31.martā Lieldienas Pedvālē, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Imulās, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Pastariņa muzejā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Kandavā, www.kandava.lv

31.martā Lieldienu pasākums "Olu kaujas banītī" (Gulbenes - Alūksnes banītis), wwww.banitis.lv

31.martā Lieldienu pasākums Mežotnes pilī, www.mezotnespils.lv

31.martā Lieldienu izdarības Tukumā, Brīvības laukumā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Tērvetes dabas parkā, www.mammadaba.lv

1.aprīlī Lieldienas Turaidas muižā, www.turaida-muzejs.lv

Apkopoja: Juris Smaļinskis

Sestdien, 23. martā plkst. 11:00 notiks Pasaules Ūdens dienai veltīts pārgājiens apkārt Moricsalai. Pārgājiena dalībnieki aicināti pulcēties Usmas ezera krastā Ventspils novada Usmas ciema pludmalē.

Pasaules ūdens diena ik gadu tiek atzīmēta 22. martā.2013.gads ir Apvienoto Nāciju Starptautiskais ūdens sadarbības gads. Lai cilvēki sadarbotos ar mērķi saprātīgi lietot ūdens resursus, tos nepiesārņot un izturēties saudzīgi pret ūdenī sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, nepieciešams mācīties. Izglītojošā pārgājiena maršruts vedīs pa Usmas ezera ledu no Usmas ciema pludmales (stāvlaukums aiz baznīcas) uz Moricsalas piekrasti. Apiesim noslēpumainajai salai apkārt, runāsim par simtgadīgo Moricsalas dabas rezervātu: kāda loma rezervāta dabas daudzveidībā ir faktam, ka tas atrodas uz salas? Kādi dzīvnieki mājo ezerā un kādi uz salas? Kas ir ekosistēmas un kas tie tādi - ekosistēmu pakalpojumi?

Šī gada 23. martā aicinām gan lielus, gan mazus apmeklēt Lielo dienu svinību prakstisko semināru. Kā veidot Latviskos svētkus un pasākumus kā tūrisma piedāvājumu. Uz prakses un pašas pieredzes balstīta teorija „Jāņkalnu” saimnieces stāstījumā dienas sākumā, kam seko praktiskā daļā – Lielās dienas svinēšana „Vaidelotēs”. Semināra programma šeit. Aicinām arī uz citiem kultūras mantojuma tūrisma pakalpojuma sniegšanas semināriem:

• 04.04.2013. Gadskārtu pasākumu veidošana tūrisma produktā – Demo Meteņu svinēšana un masku tradīcijas Latvijas dzīvesziņā, lektori Inese Roze un Rihards Vidzickis, Cēsu rajons, Līgatnes pagasts "Vienkoči";

• 16.04.2013. Etnogrāfiskam novadam raksturīgu tradīciju un ēdienu demonstrēšana tūrisma produktā - Rucavas goda mielasts, lektore Sandra Aigare, Tradīciju nams „Zvanītāji, Rucavas novads, Rucavas pagasts.

Pieteikšanās uz semināriem pa e-pastu ilona@celotajs.lv vai pa tel: 67617600

17. martā Pededzē aicina svinēt tradicionālos pareizticīgo svētkus – Masļeņicu, kas ir atvadas no ziemas un pavasara sagaidīšana.

Pededzē šos krāšņos pareizticīgo svētkus svin jau vairāk nekā 40 gadus. ,,Masļeņica” tiek svinēta septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Šajā dienā pagasta centrā sabrauc saimnieki ar izpušķotiem zirgu pajūgiem. Ļaudis piedalās tradicionālās spēlēs ar dziesmām, jokiem, harmonikām un salmu lelli ,,Masļonu”, kuru vakarā sadedzina ugunskurā. Ticējumi vēstī, ka tādējādi tiek veicināta labības lauku ražība. Var arī pavizināties zirgu pajūgos un pagaršot ,,sievasmātes” ceptās pankūkas. Iestājoties krēslai, sākas lielais gavēnis.
No 4. līdz 16. martam Pededzes pagasta kultūras iestādes aicina izbaudīt arī īpašu piedāvājumu - „Masļeņicas ziemas prieki” (pēc pieteikuma).

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs 8. martā aicina uz Tropu tauriņu mājas jaunās sezonas sākumu. 8. martā dāmām ieeja Tropu tauriņu mājā uz pusi lētāka - tikai 1,50 Ls (jāmaksā papildus ieejas biļetei Botāniskajā dārzā). Šajā dienā Botāniskais dārzs būs atvērts no 9 rītā līdz 7 vakarā, bet Tropu tauriņu māja - līdz krēslai. Apmeklētājiem būs atvērta arī jaunā Acāliju māja, kur šajā laikā ir skatāms acāliju ziedēšanas košums, kā arī Palmu, tropu un kaktusu siltumnīcas, Palmu mājas vestibilā ir skatāma izstāde „Kā sagrozīt galvu?!...” - par erotisku noskaņu veicinošiem augiem un receptēm.  

Tropu tauriņu māju būs iespējams apskatīt līdz pat rudenim, ziedošas acālijas - martā un aprīlī, izstādi „Kā sagrozīt galvu?!...” - līdz 14. aprīlim.

Plašāka unformācija šeit http://www.botanika.lu.lv/

Nacionālā eko zīmes „Zaļais sertifikāts”  ZS komisija divās sēdēs (17.02.2012. un 22.01.2013.) piešķīra vai pagarināja „Zaļo sertifikātu” lauku tūrisma mītnēm, kuras vēlas izmantot šo vides kvalitātes zīmi mārketingā kā apliecinājumu par videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu.

Sertifikātu saņēmušās saimniecības mārketingā izmanto zīmolu „Zaļās Brīvdienas”. Aktīvākās saimniecības un „Zaļais Sertifikāts” tiks popularizētas TAVA mārketinga akcijas „Atklāj Latviju no jauna” ietvaros.

Ar komisijas lēmumu „Zaļais Sertifikāts” piešķirts vai pagarināts šādām saimniecībām:
Lauku mājām: Lauciņi, Dieniņas, Dzirnupes, Indāni
Brīvdienu mājām: Bieriņi, Gāznieki, Ūši, Kosīši, Piekūni, Skujnieki, Bincāni, Meža skuķi, Zirgu sēta Klajumi, Ezera sonāte, Šķiperi, Sīpoli
Viesu mājām: Mauriņi, Andrēni, Pūpoli, Saule, Purmaļi, Meža salas, Kosīši, Nītaures dzirnavas, Kučuru dzirnavas, Garīkas
Ciema mājai: Ceļmalas
Viesnīcai: Vestiena
Muižai: Mārcienas muiža

2013. gada 16. un 17. martā Rīgas Latviešu biedrības nama telpās notiks konference „LATVISKĀS PIRTS TRADĪCIJAS ĢIMENĒ”. Konferenci rīko biedrība „Lauku Pirtnieki” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisiju ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par latviskās pirts tradīcijām, to apzināšanu un saglabāšanu, kā arī lai popularizētu pirti kā latviskās dzīvesziņas, fiziskās un garīgās veselības uzturēšanas neatņemamu sastāvdaļu, kā latviskas ģimenes pamatu stiprinātāju.

Sīkāka informācija par dalību konferencē atrodama šeit.

Ko vērosim un darīsim dabā? 12 lietas vai parādības, kas ir jāpiedzīvo!

• Upju gravas! Kamēr vēl nav sazaļojis augājs un kokiem izplaukušas lapas, jāstaigā pa mazo upīšu gravām, kur paveras iespaidīgi skati, kas vasarā nemaz nav redzami. Tādas ir Imulas, Amulas, Gaujas un tās pieteku - Amatas, Rauņa un Braslas gravas.
• Ledusveidojumi jūras krastā. Vietās, kur jūrā iestiepjas zemesragi, nereti ir redzami iespaidīgi ledus krāvumi – torosi, kā arī dažādi ūdens, vēja un sala radīti brīnumi. Kur tos meklēt? Kolkasragā, Mērsragā, Ragaciema ragā, Ķurmragā un citur.
• Leduskritumi. Pēc šī gada ziemas iespaidīgi leduskritumi vēl ir atrodami Braslas krastos (lejpus Braslas ūdenskrātuves), pie Vizuļu ieža (Amata) un Ežurgu klintīm Vidzemes piekrastē. Taču jārēķinās, ka leduskritumi jau kūst.
• Sērsna. Kad sniegs saplacis un no rīta vēl sasalis, pa sērsnu var staigāt ar kājām, braukt ar slēpēm vai staigāt ar sniega čībām.
• Kamēr vēl ir saglabājusies sniega sega,ir jāslēpo. Kur? Ogres Zilajos kalnos, Jaunūdros, Milzkalnē, Cinevillā un Sveikuļos, Jēkaba gravā u.c. Vairāk: www.visittukums.lv. 
• Pali. Dvietes senlejā (atkarībā no sniega kušanas intensitātes) varēs braukt un vērot vienu no lielākajām Latvijas palu teritorijām (laiks - marta beigas – aprīļa sākums), http://www.celotajs.lv/cont/cntr/news/special_Dviete_lv.html.