Dažādu augļu un dārzeņu konservu ražošana mājas apstākļos vēsturiski Latvijā ir tradicionāla, taču konservu ražošana savam patēriņam atšķiras no to ražošanas izplatīšanai tirdzniecībā. Ēdot pašu pagatavotos konservus, atbildam tikai ar savu veselību, bet, ražojot un izplatot tos tirdzniecībā, – ar plaša patērētāju loka veselību. Tāpēc, tiklīdz ražotājs vēlas konservus realizēt patērētājam, jāievēro visas pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Turpinājumā – par jaunajām vadlīnijām.

Vadlīniju mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu konservu ražotāju izpratni par savas uzņēmējdarbības atbilstību pārtikas aprites normatīvo aktu prasībām, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību, kas ražotu daudzveidīgus, kvalitatīvus un mikrobioloģiski nekaitīgus augļu un dārzeņu konservus bez lieliem ieguldījumiem tehnoloģiju izstrādē un speciālu iekārtu iegādē.

VADLĪNIJAS:

AUGĻU UN DĀRZEŅU KONSERVU RAŽOŠANA. KONSERVĒŠANAS ALTERNATĪVĀS METODES

Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” aicina interesentus uz ikgadējo semināru mājražotājiem š.g. 11. jūnijā plkst. 11.00 Doles tautas namā, Rīgas ielā 26, Ķekavā.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstinās ar noteikumu projektu par aizliegtajiem un ierobežoti lietotajiem augiem un to daļām, noteikumiem dzeramā ūdens kvalitātes prasību kontrolei un kūpinājumu regulas projektu. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji stāstīs par pārbaudēs biežāk konstatētajiem trūkumiem gan izbraukuma tirdzniecībā, gan ražotnēs.

Ikdienas uzturā lietojot dažādas tējas, kuras iegādātas tirdziņos vai saņemtas dāvanās, cilvēki dažkārt neaizdomāmas par augu salikumiem tajās, tāpēc, lai veicinātu apgūt prasmes pareizi kombinēt dažādus augus, seminārā uzstāsies arī Dr.pharm. Vija Eniņa, kura pastāstīs par Latvijas tradicionālo ārstniecības augu izmantošanu.

Vēl būs iespēja gūt plašāku informāciju par dalību divos pasākumos septembrī. Par iespēju piedalīties “Rīga Food” Novadu garšu stendā stāstīs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, bet par dalību pasākuma “Lauki ienāk pilsētā ” tirdziņā- nodibinājuma “Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” pārstāvji.

PROGRAMMA.

>>> Skaidrojums par gallus gallus sugas putnu olu apriti nelielā apjomā.

ZM aicina izskatīt un saskaņot “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 235 “Prasības olu apritei nelielā apjomā””  

Jūsu komentārus un viedokļus gaidīsim līdz 12.06.2018. uz e-pastu lauku@celotajs.lv.

Zemkopības monistrija: Skaidrojums par gallus gallus sugas putnu olu apriti nelielā apjomā.

    Noteikumi Nr. 235 “Prasības olu apritei nelielā apjomā” ir noteikumi, kuros nosaka atkāpes.
    Noteikumos nenosaka prasības, kuras jau noteiktas regulās.
    R 1308/2013 VI daļa nosaka, ka dalībvalstis var atbrīvot no šajā daļā esošajām prasībām ražotāju, kas olas piegādā tieši galapatērētājam, šīs atkāpes tad arī ir noteiktas 235.noteikumos:

• Olas, ko iegūst no gallus gallus ganāmpulka līdz 50 vistām var nemarķēt
• Olas, ko iegūst no gallus gallus ganāmpulka virs 50 vistām, ir jāmarķē.

Izdotā rokasgrāmata ir paredzēta plašam lietotāju klāstam: tūrisma uzņēmējiem, pašvaldībām un tiem tūrisma speciālistiem, nevalstiskajām organizācijām un ikvienam, kas plāno attīstīt uzņēmējdarbību vai citas iniciatīvas kājāmgājēju tūrismā.

Rokasgrāmata ietver tādas tēmas kā:

•    Garo distanču pārgājienu mērķauditorija;
•    Kājāmgājēju vajadzības;
•    Informāciju par jaunu garās distances kājāmgājēju produkta veidošanu;
•    Organizētu kājāmgājēju ceļojumu veidošana;
•    Informāciju par “Jūrtaku” – garāko (~1200 km) pārgājienu maršrutu Baltijas valstīs;
•    Informāciju par atbildīgu ceļošanu piekrastē.

Rokasgrāmatas saturs balstīts “Jūrtakas” izveides procesa pieredzē, rokasgrāmatas autoru līdzšinējā profesionālajā pieredzē, kā arī to valstu informācijas avotos, kurās kājāmgājēju tūrismam ir senas tradīcijas. 

Lejupielādei rokasgrāmata pieejama šeit.

Kopš 1971. gada Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs katru gadu rīko amatnieku Gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Četrdesmit septiņu gadu pastāvēšanas laikā Gadatirgus ir kļuvis par valsts nozīmes notikumu – par Rīgas un Latvijas amatniecības simbolu, par svētkiem dalībniekiem un ikvienam apmeklētājam.

Gadatirgus ir tikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu un arodu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un ārzemēm. Vienlaikus Gadatirgus ir amatniecības gada sasniegumu skate un iespēja meistariem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus.

Gadatirgus Brīvdabas muzejā ir gan plaša izstāde, gan gada vērienīgākais un apmeklētākais sarīkojums. Tā kuplināšanā piedalās ne vien amatnieki, bet arī folkloras kopas, deju grupas, dziedātāju ansambļi, kapelas, seno spēļu un rotaļu pratēji, ierasto nacionālo ēdienu darītāji un citi dalībnieki. Viņi ir tie, kas kopj, radoši pārveido un iepazīstina mūsdienu sabiedrību ar latviešu tautas tradicionālo kultūru.

Uz tikšanos gadatirgū!
 

2018. gada 9. un 10. jūnijā. Ar pulcēšanās centru pašā Nacionālā parka sirdī – pie Šlīteres pusmuižas un bākas.

Slīteres Ceļotāju dienas ir iespēja aktīvi un jēgpilni atpūsties. Pieredzējuši dabas un novada pētnieki vadīs grupas, pulcējot dabas draugus, zinātkāros, ģimenes ar bērniem un vienkārši veselīgas vides baudītājus. Tā ir īpaša iespēja apmeklēt unikālas nacionālā parka vietas! Būs gan garie, grūtie pārgājieni, gan vieglas pastaigas dabas pētnieku vadībā. Ceļotāju dienas Dundagas novadā notiek jau 9. gadu.

Detalizētāk lūdzu skatiet programmā: www.sliteresdiena.lv

Latvijas un Lietuvas lauku tūrisma asociācijas jau gadu apvienojušās kopīgā Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas pārrobežu projektā “Lauksaimniecības tradīciju mantojums agro-tūrismā Latvijā un Lietuvā” (Agriheritage, LLI-65), lai iesaistītu lauksaimniecības vēsturisko mantojumu agrotūrismā. Par pamatu šim lauku tūrisma piedāvājumam ir lauku saimniecības, kurās tiek uzturētas pārmantotās tradīcijas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, amatniecībā, pārtikas ražošanā un pārstrādē. Šīs aktivitātes ietvaros jau otro gadu Latvijā un Lietuvā norit kopīgi organizēta akcija “Atvērtās dienas laukos”.

!!! Akcijas APKOPOJUMS, STATISTIKA, ATSAUKSMES (PDF, 773 KB)

Šī  gada 24. un 25. maijā Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Latvijas pilīs un muižās pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas, ikvienam interesantam ļaujot iepazīt vēsturiskās ēkas no jauna skatu punkta. Latvijas un Eiropas pilis un muižas ir unikāla vieta, kur satiekas vēsture, kultūra un māksla. Daudzas no tām ir kļuvušas par savas apkārtnes vienu no galvenajiem tūrisma un sabiedriskās dzīves centriem.
 

Latvijas un Lietuvas lauku tūrisma asociācijas jau gadu apvienojušās kopīgā Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas pārrobežu projektā “Lauksaimniecības tradīciju mantojums agro-tūrismā Latvijā un Lietuvā” (Agriheritage, LLI-65), lai iesaistītu lauksaimniecības vēsturisko mantojumu agrotūrismā. Par pamatu šim lauku tūrisma piedāvājumam ir lauku saimniecības, kurās tiek uzturētas pārmantotās tradīcijas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, amatniecībā, pārtikas ražošanā un pārstrādē.

Šobrīd vēsturiskā mantojuma agrotūrisma piedāvājums Latvijā un Lietuvā balstās uz vairāk kā 100 apmeklētājiem atvērtām lauku saimniecībām, interaktīviem muzejiem, privātām kolekcijām un citām vietām, kur var iepazīt lauku saimniecisko vēsturi un dažādu lauksaimniecības nozaru attīstības gaitu no pirmsākumiem līdz mūsdienu praksei. 

Vēsturiskais mantojums agrotūrisma saimniecībās
•    Latvijā: http://www.celotajs.lv/lv/c/brand/agriheritage/farms
•    Lietuvā: http://www.atostogoskaime.lt/en/atviros-dienos-kaime/lankomi-ukiai
 

Aicinām lauku tūrisma uzņēmējus pieteikties kultūras zīmei "Latviskais mantojums" vai arī pieteikt sev zināmos iespējamos pretendentus, kuri savā uzņēmējdarbībā balstās uz latviskā mantojuma saglabāšanu un demonstrēšanu tūrismā.

Zīme tiek piešķirta tiem lauku tūrisma uzņēmējiem (izņemot valsts uz pašvaldību sektora pārstāvjus), kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Savukārt, tūristam šī zīme palīdz atpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, kā arī svinēt latviskos svētkus.
 
Latviskā mantojuma zīmi saņem naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekcijas, prasmju un arodu zinātāji (maizes cepēji, audēji, bitenieki, keramiķi, kalēji, pirtnieki, jumtu licēji, teicēji, dziesminieki u.c.). Zīmes uzdevums ir popularizēt un saglabāt kultūras mantojumu, to aktīvi lietojot un darot saprotamu apmeklētājam.

• Pieteikuma anketa un sīkāka informācija par zīmi: http://www.celotajs.lv/lv/c/prof/certificates/latvian_heritage
• Uzņēmumi, kuriem šī zīme jau ir piešķirta: http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage

Pieteikšanās ir līdz 2018. gada 30. jūnijam pieteikumus sūtot uz e-pastu lauku@celotajs.lv.