Kur doties un ko darīt Lieldienu laikā? Mazais "tops":

29.martā Lieldienu tirdziņš pie Pļaviņu TIC Liepsalās

31.martā Lieldienas Pedvālē, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Imulās, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Pastariņa muzejā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Kandavā, www.kandava.lv

31.martā Lieldienu pasākums "Olu kaujas banītī" (Gulbenes - Alūksnes banītis), wwww.banitis.lv

31.martā Lieldienu pasākums Mežotnes pilī, www.mezotnespils.lv

31.martā Lieldienu izdarības Tukumā, Brīvības laukumā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Tērvetes dabas parkā, www.mammadaba.lv

1.aprīlī Lieldienas Turaidas muižā, www.turaida-muzejs.lv

Apkopoja: Juris Smaļinskis

Sestdien, 23. martā plkst. 11:00 notiks Pasaules Ūdens dienai veltīts pārgājiens apkārt Moricsalai. Pārgājiena dalībnieki aicināti pulcēties Usmas ezera krastā Ventspils novada Usmas ciema pludmalē.

Pasaules ūdens diena ik gadu tiek atzīmēta 22. martā.2013.gads ir Apvienoto Nāciju Starptautiskais ūdens sadarbības gads. Lai cilvēki sadarbotos ar mērķi saprātīgi lietot ūdens resursus, tos nepiesārņot un izturēties saudzīgi pret ūdenī sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, nepieciešams mācīties. Izglītojošā pārgājiena maršruts vedīs pa Usmas ezera ledu no Usmas ciema pludmales (stāvlaukums aiz baznīcas) uz Moricsalas piekrasti. Apiesim noslēpumainajai salai apkārt, runāsim par simtgadīgo Moricsalas dabas rezervātu: kāda loma rezervāta dabas daudzveidībā ir faktam, ka tas atrodas uz salas? Kādi dzīvnieki mājo ezerā un kādi uz salas? Kas ir ekosistēmas un kas tie tādi - ekosistēmu pakalpojumi?

Šī gada 23. martā aicinām gan lielus, gan mazus apmeklēt Lielo dienu svinību prakstisko semināru. Kā veidot Latviskos svētkus un pasākumus kā tūrisma piedāvājumu. Uz prakses un pašas pieredzes balstīta teorija „Jāņkalnu” saimnieces stāstījumā dienas sākumā, kam seko praktiskā daļā – Lielās dienas svinēšana „Vaidelotēs”. Semināra programma šeit. Aicinām arī uz citiem kultūras mantojuma tūrisma pakalpojuma sniegšanas semināriem:

• 04.04.2013. Gadskārtu pasākumu veidošana tūrisma produktā – Demo Meteņu svinēšana un masku tradīcijas Latvijas dzīvesziņā, lektori Inese Roze un Rihards Vidzickis, Cēsu rajons, Līgatnes pagasts "Vienkoči";

• 16.04.2013. Etnogrāfiskam novadam raksturīgu tradīciju un ēdienu demonstrēšana tūrisma produktā - Rucavas goda mielasts, lektore Sandra Aigare, Tradīciju nams „Zvanītāji, Rucavas novads, Rucavas pagasts.

Pieteikšanās uz semināriem pa e-pastu ilona@celotajs.lv vai pa tel: 67617600

17. martā Pededzē aicina svinēt tradicionālos pareizticīgo svētkus – Masļeņicu, kas ir atvadas no ziemas un pavasara sagaidīšana.

Pededzē šos krāšņos pareizticīgo svētkus svin jau vairāk nekā 40 gadus. ,,Masļeņica” tiek svinēta septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Šajā dienā pagasta centrā sabrauc saimnieki ar izpušķotiem zirgu pajūgiem. Ļaudis piedalās tradicionālās spēlēs ar dziesmām, jokiem, harmonikām un salmu lelli ,,Masļonu”, kuru vakarā sadedzina ugunskurā. Ticējumi vēstī, ka tādējādi tiek veicināta labības lauku ražība. Var arī pavizināties zirgu pajūgos un pagaršot ,,sievasmātes” ceptās pankūkas. Iestājoties krēslai, sākas lielais gavēnis.
No 4. līdz 16. martam Pededzes pagasta kultūras iestādes aicina izbaudīt arī īpašu piedāvājumu - „Masļeņicas ziemas prieki” (pēc pieteikuma).

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs 8. martā aicina uz Tropu tauriņu mājas jaunās sezonas sākumu. 8. martā dāmām ieeja Tropu tauriņu mājā uz pusi lētāka - tikai 1,50 Ls (jāmaksā papildus ieejas biļetei Botāniskajā dārzā). Šajā dienā Botāniskais dārzs būs atvērts no 9 rītā līdz 7 vakarā, bet Tropu tauriņu māja - līdz krēslai. Apmeklētājiem būs atvērta arī jaunā Acāliju māja, kur šajā laikā ir skatāms acāliju ziedēšanas košums, kā arī Palmu, tropu un kaktusu siltumnīcas, Palmu mājas vestibilā ir skatāma izstāde „Kā sagrozīt galvu?!...” - par erotisku noskaņu veicinošiem augiem un receptēm.  

Tropu tauriņu māju būs iespējams apskatīt līdz pat rudenim, ziedošas acālijas - martā un aprīlī, izstādi „Kā sagrozīt galvu?!...” - līdz 14. aprīlim.

Plašāka unformācija šeit http://www.botanika.lu.lv/

Nacionālā eko zīmes „Zaļais sertifikāts”  ZS komisija divās sēdēs (17.02.2012. un 22.01.2013.) piešķīra vai pagarināja „Zaļo sertifikātu” lauku tūrisma mītnēm, kuras vēlas izmantot šo vides kvalitātes zīmi mārketingā kā apliecinājumu par videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu.

Sertifikātu saņēmušās saimniecības mārketingā izmanto zīmolu „Zaļās Brīvdienas”. Aktīvākās saimniecības un „Zaļais Sertifikāts” tiks popularizētas TAVA mārketinga akcijas „Atklāj Latviju no jauna” ietvaros.

Ar komisijas lēmumu „Zaļais Sertifikāts” piešķirts vai pagarināts šādām saimniecībām:
Lauku mājām: Lauciņi, Dieniņas, Dzirnupes, Indāni
Brīvdienu mājām: Bieriņi, Gāznieki, Ūši, Kosīši, Piekūni, Skujnieki, Bincāni, Meža skuķi, Zirgu sēta Klajumi, Ezera sonāte, Šķiperi, Sīpoli
Viesu mājām: Mauriņi, Andrēni, Pūpoli, Saule, Purmaļi, Meža salas, Kosīši, Nītaures dzirnavas, Kučuru dzirnavas, Garīkas
Ciema mājai: Ceļmalas
Viesnīcai: Vestiena
Muižai: Mārcienas muiža

2013. gada 16. un 17. martā Rīgas Latviešu biedrības nama telpās notiks konference „LATVISKĀS PIRTS TRADĪCIJAS ĢIMENĒ”. Konferenci rīko biedrība „Lauku Pirtnieki” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisiju ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par latviskās pirts tradīcijām, to apzināšanu un saglabāšanu, kā arī lai popularizētu pirti kā latviskās dzīvesziņas, fiziskās un garīgās veselības uzturēšanas neatņemamu sastāvdaļu, kā latviskas ģimenes pamatu stiprinātāju.

Sīkāka informācija par dalību konferencē atrodama šeit.

Ko vērosim un darīsim dabā? 12 lietas vai parādības, kas ir jāpiedzīvo!

• Upju gravas! Kamēr vēl nav sazaļojis augājs un kokiem izplaukušas lapas, jāstaigā pa mazo upīšu gravām, kur paveras iespaidīgi skati, kas vasarā nemaz nav redzami. Tādas ir Imulas, Amulas, Gaujas un tās pieteku - Amatas, Rauņa un Braslas gravas.
• Ledusveidojumi jūras krastā. Vietās, kur jūrā iestiepjas zemesragi, nereti ir redzami iespaidīgi ledus krāvumi – torosi, kā arī dažādi ūdens, vēja un sala radīti brīnumi. Kur tos meklēt? Kolkasragā, Mērsragā, Ragaciema ragā, Ķurmragā un citur.
• Leduskritumi. Pēc šī gada ziemas iespaidīgi leduskritumi vēl ir atrodami Braslas krastos (lejpus Braslas ūdenskrātuves), pie Vizuļu ieža (Amata) un Ežurgu klintīm Vidzemes piekrastē. Taču jārēķinās, ka leduskritumi jau kūst.
• Sērsna. Kad sniegs saplacis un no rīta vēl sasalis, pa sērsnu var staigāt ar kājām, braukt ar slēpēm vai staigāt ar sniega čībām.
• Kamēr vēl ir saglabājusies sniega sega,ir jāslēpo. Kur? Ogres Zilajos kalnos, Jaunūdros, Milzkalnē, Cinevillā un Sveikuļos, Jēkaba gravā u.c. Vairāk: www.visittukums.lv. 
• Pali. Dvietes senlejā (atkarībā no sniega kušanas intensitātes) varēs braukt un vērot vienu no lielākajām Latvijas palu teritorijām (laiks - marta beigas – aprīļa sākums), http://www.celotajs.lv/cont/cntr/news/special_Dviete_lv.html.

Lauku ceļotājs ir sagatavojis Latvijas, Igaunijas kultūras mantojuma karti "Vērts redzēt" - karte ar 150 izcilām vietām Latvijā un Igaunijā, kur paaudzēm pārmantotas tradīcijas iederas mūsdienu dzīvē – vai tās būtu vecmāmiņas kartupeļu pankūkas, kas ceptas, neskaitot kalorijas, vai dzidrs mājas brūvējums ar mūsdienu realitātes prasīto akcīzes marku un lepnu saimnieka – ražotāja birku, vai tradicionālais jumis jaunbūves korē. Karte ir aicinājums apmeklēt amatniekus un amatnieku centrus, vietējo un tradicionālo ēdienu un dzērienu gatavotājus, nelielus lauku pārtikas produktu ražotājus, zvejniekus, tradicionālo gadskārtu (piemēram – saulgriežu) svinību vietas, sētas, kur var piedalīties lauku darbos, bet bērni – iepazīt mājdzīvniekus, bioloģiskās un veselības saimniecības, krodziņus, muzejus un kolekcijas, pilsētu vēsturiskos centrus, etnogrāfiskus ciemus un teritorijas, ar vēsturi saistītus tematiskos pasākumus un notikumu rekonstrukcijas, sakrālas vietas un celtnes, atsevišķas pilis un muižas, tradicionālu suvenīru iegādes vietas, takas un maršrutus. Karte tapusi Lauku ceļotāja un Igaunijas lauku tūrisma asociācijas (Eesti maaturism) sadarbībā, tā pieejama latviešu, krievu, angļu, vācu, igauņu un somu valodās.

Kartes pdf versija šeit.

Tiem, kas domā, ka Latvija galvenokārt dalās Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, šogad ir iespējas atklāt jaunu Latvijas novadu ģeogrāfiju. Mums ir arī Lībiešu krasts, Suitu novads, Lejaskurzeme, Sēlija, Piebalga – katrā savas tradīcijas, raksturīgi ēdieni, atšķirīga valoda un runa. „Lauku ceļotājs” piedāvā astoņus „etno” maršrutus jebšu ekspedīcijas. Tiem, kas ceļo individuāli, maršrutu apraksti sniegs visu vajadzīgo informāciju – par apskatāmajām vietām, attālumiem, pat par ceļa segumu, maršruta alternatīvām, un arī naktsmītņu, gidu un ēdināšanas vietu kontaktinformāciju. Tie, kas ceļo grupās, var katrā novadā piedalīties īpašā programmā, kur nobaudīs tradicionālos ēdienus, dzirdēs dziesmas, iemēģinās tradīcijas: piemēram, Lībiešu krastā aicinām izbaudīt „Mielastu zvejnieka sētā”, Suitu novadā – „Spēlmaņu krogu” ar vasaras kamīnu un suitu ēdieniem, Lejaskurzemē – Rucavas „Zvanītājos” piedāvā pavadīt vakaru tā, kā to darīja simts gadus atpakaļ, Zemgalē – izpētīt zemgaļu koka pili Tērvetē, Sēlijā – Dvietes palienes dabas parku (pirmo Latvijas cilvēku dzīves vidi), Daugavas krastos – atjaunoto Krāslavas pils kompleksu, Krāslavas katoļu baznīcu, bet Piebalgas pusē – Druvienas veco skolu ar lielisko gida stāstījumu.