Nozīmīga un biedējoša Pirmā un Otrā pasaules kara “mantojuma” daļa  - ĶĪMISKIE IEROČI ir nogremdēta Baltijas jūras dzelmē. To varētu nosaukt par sava veida bumbu ar laika degli. Tālāk tikai daži fakti, kas aprakstīti zinātniskajās publikācijās.

Projekta “Lauku tūre: apmācību programma ilgtspējīgam lauku tūrismam” komanda no 13.-15. decembrim tikās tikās sestajā vadības komitejas sēdē. To koordinēja Trabzonas Ortahisaras pašvaldība, un tā notika klātienē Trabzonā, Turcijā. Dažādu iemeslu dēļ partneri no Īrijas piedalījās tikai tiešsaistē Zoom platformā.

Apkopojot Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas uzņēmumu praktisko pieredzi, tapusi zaļās prakses rokasgrāmata mazajiem un mikro uzņēmējiem – pārtikas un dzērienu ražotājiem, kuri mārketinga nolūkā iesaistās tūrismā. Rokasgrāmatu papildina tiešsaistes apmācību kurss.

Rudens un ziema Latvijā ir visstiprāko vēju laiks. Arī visspēcīgākās vētras un orkāni (par orkānu dēvējam viesuļvētru, ja vēja vidējais ātrums 10 minūtēs sasniedz un pārsniedz 32,7 m/s) mūsu jūras krastā bijuši g.k. laikā no septembra līdz janvārim. Vai šajā gadu mijā piedzīvosim vēl kādu stipru vētru? Pievienotajā attēlā redzamas pagājušā gadsimta spēcīgākās vētras. Sistemātiska vēja brāzmu reģistrācija tika uzsākta tikai 20. gs. piecdesmito gadu otrajā pusē, tāpēc šajā sarakstā nav iekļauta, piemēram, 1953. g. janvāra/februāra mijas vētra, kad vējš brāzmās esot sasniedzis 34 m/s. To uzskata arī par vienu no postošākajām dabas katastrofām Baltijas jūras reģionā. Minētajā vētrā Anglijā gāja bojā 307 cilvēki, Skotijā – 19, Beļģijā – 28, Nīderlandē – 1836, bet jūrā noslīka – 361 cilvēks. Kuru no vētrām Tu piedzīvoji un atceries?

Pieaugot pārgājienu tūrisma popularitātei, uzņēmēji steidz piedāvāt gājējiem pielāgotus pakalpojumus. Gājējiem draudzīgu viesmīlību šobrīd ir iespējams izbaudīt jau 253 „Gājējam draudzīgs” uzņēmumos visā Latvijā. 

Dabas aizsardzības pārvalde laidusi klajā izdevumu “Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā”. Tas vēsta par vienkāršām lietām, ko var darīt ikvienā dārzā, lauku sētā, lai saglabātu dabas vērtības un lai tās vairotu. Izdevums būs labs palīgs dabas daudzveidības veidošanai piemājas saimniecībā – gan laukos, gan pilsētā.

Jau šobrīd tas lasāms elektroniski, bet drukātā formātā bez maksas būs pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centros un reģionālo administrāciju birojos.

>>> Izdevums lejuplādei un lasīšanai elektroniski.

Līdz ar šī gada beigām noslēdzas kopīgs Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas tūrisma projekts  “Lauku dzīvesveids”. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji izvērtē pieredzi, ieguvumus un turpmākās izredzes asociācijas “Lauku ceļotājs” rīkotajā seminārā 30. novembrī, viesnīcā “Zeit” Līgatnē.

Kas ir lauku dzīvesveida tūrisma piedāvājums
Šodien arvien populārāks kļūst uzskats, ka jebkuru valsti  pa īstam var iepazīt, nevis apmeklējot ierastās tūrisma vietas, bet gan satiekot vietējos cilvēkus. Piedāvājums “Lauku dzīvesveids” ļauj tūristiem iepazīt mūsdienu dzīvi un cilvēkus laukos, apmeklējot ārpilsētas tūrisma galamērķus ar spilgtu identitāti. Tā centrā ir saimnieka personība - viesiem ir iespēja iepazīt dzīvi mazpilsētās, lauku saimniecībās un uzņēmumos kopā ar vietējo cilvēku, vērojot ikdienas norises vai iesaistoties tajās visdažādākajās jomās, piemēram, dārza veidošana un kopšana, mūsdienu dizaina amatniecība, veselīga pārtika, inovatīvu produktu ražošana, arhitektūra un vide, zaļais dzīvesveids utt.

30. novembrī vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” saņems 39 lauku tūrisma uzņēmumi. Viņus sveiks sertifikāta komisijas pārstāvji, klātesot ap 100 lauku tūrisma rudens semināra dalībniekiem viesnīcā “Zeit”, Līgatnē.

“Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro zaļas saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu, viesiem ērtu un patīkamu tūrisma piedāvājumu. "Zaļā sertifikāta" vērtēšana un attīstība notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu.

No 1. līdz 4. novembrim Ulciņā (Ulcinj), Melnkalnē, notika BESTbelt konference. Tās laikā tika runāts par Eiropas "Zaļās jostas" (ZS) teritoriju stiprināšanu, jaunu ilgtspējīgu darba vietu radīšanu un ZS potenciālu klimata aizsardzībai un dabas atjaunošanai. Tāpat varēja dzirdēt veiksmes stāstus par dabas atjaunošanu un aizsardzību šajā teritorijā. Bija sarīkots gan gadatirgus ar tradicionālajiem ēdieniem un dzērieniem no ZS teritorijas, gan arī notika dažādi grupu darbi un izbraucieni, lai apskatītu vietējos labās prakses piemērus, uzzinot par tiem vairāk, apmainoties ar idejām un apspriežot ilgstpējīgu darba vietu potenciālu, atjaunošanas pasākumus, pozitīvos un negatīvos aspektus.

Pieaugošā popularitāte atpūtai dabā rada arvien lielāku spiedienu uz vidi un bioloģisko daudzveidību. Tā rezultātā notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai risinātu šo izaicinājumu, šajā projektā tiks izstrādāti vienoti noteikumi atpūtai dabā visās piekrastes teritorijās Latvijā. Vienoto noteikumu priekšlikumi tiks balstīti uz apvienotām ieinteresēto pušu interesēm: esošo pašvaldību un dabas aizsardzības noteikumu saskaņošana, vietējo kopienu ekonomiskās un atpūtas intereses, kā arī tūristu intereses. Projekts nodrošinās tīklošanās platformu visām ieinteresētajām pusēm, kur satikties, apspriest izaicinājumus un risinājumus, informēt par savām interesēm un argumentiem un sasniegt kopīgu rezultātu.

Projektā gaidāmos rezultātus un paredzamo taustāmo ietekmi pēc projekta darbības laika lasiet šeit: https://www.celotajs.lv/lv/project/35.