Kolkasraga dabas ziņas

Apmācies, brīžiem sagriežas īslaicīgs putenis, brīžiem mākoņi it kā paklīst. Pūš mērens ZR vējš. Abas jūras vaļā, peld tikai pa retam ledusgabalam. Krastā stiepjas neliela ledus grēdiņa, kas iezīmē ūdens malu. Lielā jūra dūšīgi dzen viļņus pret Kolkas sēkli, bet līcis pavisam mierīgs. Un mierīgajā līcī rāmi peld vairāki gulbji - četri vecie un divi jaunuļi. Tāds neparasts skats.

Ziemas saulgriežu laiks Kolkasragā atnācis ar skaisti saulainu dienu. Pūš neliels DA vējiņš, jūra veļ slinkus viļņus, straume gar līča krastu nes ledus vižņus ciema virzienā. Šodien te manīts gulbju pāris, patlaban raga galā plunčājas trīs pīles. Liedagā sniegs vietām saputināts vairāk, vietām tas tikko sedz krasta smiltis.

Jau vairākus gadus ziemas saulgriežos Kolkasragā ikviens interesents var piedalīties bluķa vilkšanā un tā sadedzināšanā pašā raggalā iekurtajā ugunskurā. Seno tautas tradīciju iedzīvinājis SIA ‘Kolkasrags” izpilddirektors Jānis Dambītis. Jānis sagādājis labu baļķēnu, ko atnākušie, draudzīgi viens otru uzmundrinādami, veļ uz raggalu. Ieradusies pat Talsu televīzija, jo vajagot kādu interesantāku sižetu. Kad bluķis aizripināts līdz ugunskuram, tas rūpīgi tiek iekārtots liesmās. „Lai sadeg visas rūpes un raizes! Cerēsim, ka nākošā gada bluķēns būs vēl mazāks,” tā nosaka Jānis. Dziedam tautasdziesmas. Pamazām satumst. Spilgti zibsnī Kolkas bāka, gar horizontu kā spokaini rēgi slīd kuģi, mākoņu spraugā pavīd pilns mēness. Klusums un miers. Iededzinām sveces pie krasta bākas, arī puslokā pie uzraksta „Kūolka”. Rūpju un bēdu bluķis izplēnējis un vējš vēl tikai uzpūš pa kādai dzirkstelei. Mirklis, kurš ikvienu klātesošo uzlādē ar pozitīvām emocijām ilgam laikam.

Skaista saulaina diena. Ir -30C un pāris cm plāna sniega sega. Pūš tikko samanāms DA vējš. Tik mierīga jūra sen nav bijusi. Pēdējās nedēļās ir bijuši lielāki un mazāki pūtieni. Ūdens līmenis ir krietni atkāpies, taču vējainais laiks savu padarījis – līča pusē atkal izgāztas pāris nelielas priedes, bet pats Kolkasrags kārtējo reizi zaudējis savu izteikto raga formu. Krasta līnija tieši pie bākas drupām izveidojusi pusloku un smiltīs izskalota neliela terase.

Pēkšņi it kā ne no kurienes ragam garām lido saulē mirdzošs gulbju bars. Saskaitu – 23 gulbji. Neesmu vēl attapusies no pārsteiguma, kad atkal lido deviņi balti skaistuļi. Neticami, bet gulbju lidošana ar nelielu atstarpi turpinās – 30 putni, tad vēl 11 un visbeidzot vēl viens gulbju pāris. Kopā izdevās redzēt aizlidojam 75 gulbjus! Gulbji lidoja no līča dienvidaustrumiem garām ragam uz ziemeļrietumiem.

Pūš vidēja stipruma ziemeļaustrumu vējš. Abas jūras ir atkāpušās un ieņēmušas savu parasto vietu. Šodien dūšīgāk viļņus veļ Rīgas līcis, Lielā jūra ir samērā mierīga. Ūdenim atkāpjoties raga galā izveidojusies labi redzama smilšu sēre, kas puslokā iegriezusies uz līča pusi. Krastā bagātīgi izskalotas jūras zāles jeb, kā tautas valodā saka, muda. Kādreiz ar to zvejnieki mēsloja savus laukus. Līča pusē pludmalē daudz izskalotu medūzu. Kaijām vējainais laiks diezin kā nepatīk - tās mēģina planēt, bet vējš tās ātri piespiež nolaisties atkal ūdenī.

Satieku kādu jaunu vīrieti - viņš uz jūru raugās ielā binoklī. Esot pirmo reizi Kolkasragā ! Kaut gan tepat no Ventspils, bet neesot agrāk sanācis. Vairākus gadus bijis prom peļņā.

Dienvidu pamalē redzama bieza mākoņu fronte. Varbūt tā nes solīto lietu un sniegu.

Pūš rietumu vējš, bet tas nav īpaši stiprs. Naktī, šķiet, bijis lielāks pūtiens.  Lielā jūra triec viļņus pret Kolkasraga sēkli un abu jūru sadures vietā veidojas iespaidīgi krustviļņi. Krasta bākas drupas atrodas ūdenī un viļņi tās kārtējo reizi nežēlo. Jaukā raga pludmale vēl pavisam nesen bijusi pilnīgi zem ūdens, tagad tas pamazām atkāpjas. Arī līča pusē ūdens skalojas gar pašu krastu un graužas dziļāk mežā.  Šī nelielā vētra neko daudz gan nav nodarījusi, tikai mazliet paskalojusi krastu. Nākamajam pūtienam būs vieglāk izgāzt priedes, kuru saknes ūdens jau apskalo gandrīz no visām pusēm.

Kolkasragā nav vientuļi – tur pulciņš vīru makšķerē butes... Un viņiem veicas - pāris makšķernieku viens pēc otra izvelk kārotās zivis. Uz to noraugās bariņš kaiju, kas cēli šūpojas relatīvi mierīgajos līča ūdeņos. Krasta priedēs jautri čivina zīlītes, bet vārnu klaigas dzirdamas tālu.