Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un arvien pieaugoša birokrātija

Pašvaldību uzņēmumi konkurē ar privāto sektoru
Lauku tūrisma uzņēmēji vairākās Latvijas pašvaldībās ziņo par situācijām, kad ne tikai izpaliek atbalsts, bet arī tiek īstenota negodīga konkurence no pašvaldības puses, sniedzot tūrisma pakalpojumus par ievērojami zemākām cenām. Šāda rīcība kropļo tirgu un rada risku vietējās uzņēmējdarbības pastāvēšanai. Pašvaldības aizbildinās, ka vietējie uzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt veiksmīgu tūrisma piedāvājumu. Taču šis aizbildinājums neiztur kritiku, jo pēc viena uzņēmēja neveiksmes nevar vispārināti spriest par privāto sektoru kopumā. Piemēram, Siguldas pilsētas slēpošanas trasi šobrīd apsaimnieko pašvaldība, rezultātā pilsēta konkurē pati ar saviem uzņēmējiem. Arī citos novados ir līdzīgi piemēri – pašvaldība izīrē telpas pasākumiem (Burtnieki) par ievērojami zemāku cenu nekā apkārtnes uzņēmēji, atver savu viesnīcu (Rēzekne), līdz ar to apkārtnes uzņēmumiem strauji samazinās biznesa apjoms. Ventspilī jau gadiem lielākais kempings pieder pašvaldībai. Ir arī tūrisma pakalpojumu piemēri, kas pieder valsts uzņēmumiem, kas nekā nav atbalstāmi un ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu un uzņēmējdarbības loģiku. Ko lai iesāk uzņēmējs?

Kontrolējošo institūciju ierēdņu neprofesionālā attieksme
Vairākos gadījumos uzņēmēji, kas uzdrošinās paust savu neapmierinātību vai izvirzīt prasības, piemēram, salabot pašvaldībai piederošo ceļu (Latgale), ievērojuši apstākļu sakritības. Ceļš tiek salabots, taču neilgi pēc tam pie uzņēmēja ierodas dažādu kontrolējošo iestāžu vietējo nodaļu darbinieki ar klaji nelabvēlīgu attieksmi atrast kļūdas un sodīt. Tas liek domāt par „labi nostādītu” pašvaldības un vietējo kontrolējošo ierēdņu sadarbību, kā mērķis ir novērst uzņēmēju iniciatīvu un prasības pašvaldībai. Pie tam, klaji tiek pārkāpts efektīvā valsts pārvaldē deklarētais princips: konsultēt, pirms sodīt. Citējot uzņēmējus: „VID un Darba inspekcija ierodas bez brīdinājuma un vienmēr atrod, par ko piemērot sodu”. Piemēram, uzņēmējam, kas tikko pārcēlies no pilsētas uz laukiem (Latgale), pārdodot savu vienīgo nekustamo īpašumu un visus līdzekļus ieguldot jaunajā tūrisma uzņēmumā laukos, tieši uzņēmuma atvēršanas svētkos ierodas VID pārbaude un piemēro 500,- EUR sodu par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem dokumentācijas noformēšanā. 

Konkurence ar nereģistrēto uzņēmējdarbību
Reģistrēts uzņēmējs ne tikai maksā nodokļus, bet arī velta ievērojami daudz laika, lai apmierinātu vismaz desmit kontrolējošo iestāžu inspekciju prasības. Nereģistrētos piedāvājumus ir viegli atrast, piemēram, pēc informācijas tiešsaistes rezervāciju sistēmās AirB&B un Booking.com u.c.. 
Mazā uzņēmumā nav iespējams nodarbināt atsevišķu speciālistu, visbiežāk tas ir pats uzņēmuma īpašnieks, kam ir jāorientējas katrā inspekciju jomā un jāseko izmaiņām prasībās, paralēli vadot arī savu biznesu. Apkopojot dažu inspekciju veidu un biežumu, ir redzams, ka uzņēmēji patērē ne mazums resursus, lai tām sagatavotos:

1. Katrs viesis ir jāreģistrē saskaņā ar dažādiem MK noteikumiem un katram ārzemniekam ir jāaizpilda veidlapa MK not.226.- šo kontrolē Robežsardze kopā ar Pašvaldību policiju (vismaz reizi pusgadā)
2. Katram SIA ir jāiziet Darba aizsardzības speciālista kursi un jāsagatavo bieza mape ar darba risku izvērtējumu - šo kontrolē Darba inspekcija (vismaz reizi divos gados).
3. Sabiedrības veselības aģentūra - pārbauda slotas un tīrīšanas aprīkojumu un derīguma termiņu un sertifikātus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem (vismaz reizi gadā).
4. VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) - pārbauda dokumentu mapi "Civilās aizsardzības plāns", elektrības kabeļu mērījumus - žurnālu, ugunsdzēšamo aparātu ikgadējā izpilde (žurnāli) un kontrole (šobrīd visi aparāti jānomaina uz jauno tipu), pārbauda signalizāciju darbību un ikgadējās apkopes žurnālu - (kontrolē reizi gadā - īpaši ja paredzama bērnu nometne).
5. Pārtikas veterinārais dienests - pārbauda un kontrolē ēdināšanas pakalpojumus - bieza mape ar paškontroles sistēmu - darbinieku regulāra apmācība higiēnas minimuma kursos, medicīnas grāmatiņas, ēdienkartes, ēdienu kalkulācijas, termometru sertifikātu derīgums, utt. 
6. VID - ikmēneša atskaites, līgumi, ieņēmumu un izdevumu dokumentācijas apkopošana - dažādu reģistru uzturēšana (pakalpojumu saņēmēju reģistrs, pārdošanā pieejamo dokumentu mape un reģistrs, kases aparāta žurnāls, u.c. svarīgāki un ne tik svarīgi dokumentu kalni). Kontrolē reizi divos gados.
7. LaIPA un AKKA/LAA - par mūzikas atskaņošanu, televizoru vai radio aparātu naktsmītnē - jāmaksā nodoklis proporcionāli telpas lielumam un gada maksa  (kontrolē vismaz reizi gadā).
8. Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs uzsāks darbu pēc grozījumu pieņemšanas likumā par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem, kas visdrīzāk skars arī plašu loku lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju, ar četriem pilna laika darbiniekiem, kam jau izstrādāti soda mehānismi.

Pieaugošais birokrātijas slogs
Uzņēmēji novēro, ka, pretēji oficiāli paustajai valsts pārvaldes nostājai, birokrātijas slogs nevis samazinās, bet pieaug. Tas mazinājās krīzes gados, taču pašreiz kļūst arvien intensīvāks. Ir atkal jālūkojas Igaunijas virzienā, kur daudzas formalitātes tiek risinātas elektroniski, kas aizņem nesalīdzināmi mazāk laika un resursu. Ir nopietni jādomā par to, lai formālās prasības veicinātu uzņēmējdarbības produktivitāti, nevis to grautu. Uzņēmēji saka: „Mēs drīz noslīksim paši savos papīros. Pietiek birokrātijas, papīru un kontrolējošo dienestu! Nodarboties ar viesmīlību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu kļūst aizvien mazāk laika!”

Secinājumi un ierosinājumi
Daudzos piemēros ir redzams cilvēcīgais faktors, kur gan pašvaldību darbiniekiem, gan kontrolējošo iestāžu ierēdņiem trūkst ne tikai profesionalitātes, bet arī vēlēšanās atbalstīt uzņēmējus un rīkoties ne tikai pēc likuma burta, bet arī izprast situāciju pēc būtības un veidot dialogu ar uzņēmējiem. 
Ne katru gadījumu ir iespējams pārbaudīt un pierādīt, ne arī atrisināt uz vietas konkrētajā pašvaldībā, tādēļ ir nepieciešams stingrāks un precīzāks regulējums. Uzņēmēju reakcija rāda, ka šī ir plaša un nepareiza tendence, kas ved pie motivācijas trūkuma uzņēmējdarbībai, tās apsīkuma un turpmākas iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos.

Situācijas risinājumam Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” ierosina:

1. Ierobežot un stingrāk uzraudzīt pašvaldību biznesa uzņēmumu atvēršanu jomās, kurās tā klaji konkurē ar privāto uzņēmējdarbību. Ieviest prasības pašvaldībām meklēt partnerus privātajā sektorā; noteikt, ka pašvaldības uzņēmumu pakalpojumu cenai jābūt ne zemākai kā cenai konkrētajam pakalpojumam attiecīgajā pašvaldības teritorijā privātajā sektorā.
2. Noteikt kontrolējošo iestāžu inspekcijām kā obligātu prasību iepriekš pieteikt savu pārbaudi, obligātu principa „konsultēt pirms sodīt” ievērošanu. Vietējām kontrolējošo iestāžu filiālēm/nodaļām/birojiem ieteicams sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt jauno uzņēmumu atbalsta plānu, paredzot konkrētus atvieglojumus,  adaptācijas laiku vai konsultāciju iespējas uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā. Stingrāk kontrolēt nereģistrēto uzņēmējdarbību.
3. Turpināt virzīt jautājumu par Dzīvesveida uzņēmuma koncepciju (precizējot apgrozījumu un darbības jomas). Iesakām par dzīvesveida uzņēmumu definēt lauku tūrisma uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 10 000,- EUR gadā, atbrīvojot no nodokļu maksas un atvieglojot dokumentācijas prasības, atļaujot tiem pastāvēt.

Šo priekšlikumu mērķis ir ne tikai izvirzīt prasības, bet arī informēt par situāciju, jo lauku uzņēmējiem jāsecina, ka likumdošanas izmaiņas, veicot reformas vai pieņemot jaunus grozījumus, pārsvarā tiek skatītas Rīgas kontekstā, ignorējot situāciju reģionos. Uzņēmējdarbības apstākļi laukos ir atšķirīgi no pilsētām, tādēļ nav pieļaujams vienkāršots skatījums. Izstrādājot ikvienu jaunu likumu, reformu vai MK noteikumus, ir jāņem vērā visi, ko tas skar, un jāapzinās ietekme. Ja vēlamies saglabāt uzņēmējdarbību un dzīvību laukos, ir steidzami jāmaina attieksme.

Asnāte Ziemele, 
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente

Par biedrību „Lauku ceļotājs”: Biedrība „Lauku ceļotājs” ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993.gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs” pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.