Christmas Battle Commemoration Event / 11th January 2025
12/10/2024
Strong yesterday – free today!
The Christmas Battles of the First World War are etched in Latvian history as a tragic yet heroic tale. According to the old style, or Julian calendar, the attack on the German Imperial Army began on 23rd December 1916, on the eve of Christmas. These battles, in which all Latvian rifleman regiments participated for the first time, became known as the "Christmas Battles". The Christmas Battles and the subsequent January Battles were the most tragic yet also one of the most heroic chapters in the history of the Latvian riflemen. The Latvian riflemen achieved what no Russian unit had managed on the Riga front – breaking through the German defences and capturing an area of approximately 30 square kilometres. During the Christmas Battles, both Russian and Latvian forces suffered heavy losses, with the Latvian losses measured in the thousands. These significant casualties severely undermined the loyalty of the Latvians to the Russian Empire's authorities and marked a turning point in both the history of the riflemen and Latvia. The riflemen's fight is depicted in Aleksandrs Grīns' novel and the 2019 film adaptation, Blizzard of Souls ("Dvēseļu putenis").
>>> Program
For more information about the Christmas Battles, visit the Military Heritage Tourism website: militaryheritagetourism.info/en/military/topics/view/81
Pirmā pasaules kara laikā notikušās Ziemassvētku kaujas Latvijas vēsturē ir ierakstītas uz mūžīgiem laikiem kā traģisks un reizē varonīgs stāsts. Pēc vecā stila jeb Jūlija kalendāra uzbrukums pret Vācijas ķeizarisko armiju sākās 1916. gada 23. decembrī, tātad Ziemassvētku priekšvakarā. Šīs kaujas, kurās pirmo reizi vienkopus piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki, ieguva nosaukumu „Ziemassvētku kaujas”. Ziemassvētku kaujas un tām sekojošās Janvāra kaujas bija traģiskākā un vienlaikus viena no varonīgākajām latviešu strēlnieku vēstures lappusēm. Latviešu strēlniekiem izdevās paveikt to, ko nebija spējusi neviena krievu vienība Rīgas frontē – pārraut vācu nocietinājumus un ieņemt aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Ziemassvētku kauju laikā gan krievu daļas, gan latvieši cieta ļoti lielus zaudējumus, kas latviešu pusē bija mērāmi tūkstošos karavīru. Lielie zaudējumi spēcīgi iedragāja latviešu lojalitāti Krievijas impērijas varas iestādēm un iezīmēja pagrieziena punktu gan strēlnieku, gan Latvijas vēsturē. Strēlnieku cīņa atspoguļota Aleksandra Grīna romānā un 2019. gadā uzņemtajā tāda paša nosaukuma filmā „Dvēseļu putenis”.
Par Ziemassvētku kaujām vairāk uzzināsiet militārā mantojuma tūrisma vietnē militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/81
N.B.!
Pasākuma dalībniekiem nepieciešams ļoti silts apģērbs un apavi, cimdi, cepure. No ugunskura un lāpām var krist dzirksteles, tādēļ ir jāizvēlas atbilstošs apģērbs.