Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali.
Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.
Kāpas apkārtne ir labiekārtota un sakopta, bet tās nogāzes – nostiprinātas. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze.
Saulkrastu Baltajā kāpā uzstādīti sekojoši vides objekti -  “Ieejas vārti”, kas veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets un uz tiem izvietota informācija par jūras piekrasti un Balto kāpu; ežu mamma Frīda un zaķis Fredis, kuri mudina apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot;  kukaiņu ceļš, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām; klausīšanās ierīce taures formā, ir veidota tā, lai varētu ieklausīties niansēs, kas veidojas no jūras viļņu un priežu šalkoņas. 
Visi vides un mākslas darbi veidoti ar domu, lai apmeklētāji vērīgāk palūkotos apkārt, ieklausītos, saprastu, ka bez cilvēka dabā ir daudz citu dzīvotņu un ekosistēmu, kas ir saudzējamas. Objekti mudina cilvēkus rūpēties par apkārtni un ar pietāti izturēties pret Saulkrastu “Balto kāpu”.
Ejot uz Balto kāpu, pa ceļam ir Katrīnas liepas. Nostāsti vēsta, ka tās stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura neilgu laiku atpūtusies Pabažu jūrmalā.
No Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram vijas Saulrieta taka apmēram 4 km garumā. To ejot, iespējams apskatīt Saulkrastu jūrmalai raksturīgo ainavu – plašo, smilšaino pludmali, priekškāpas, Pēterupi un kāpu meža dižpriedes. Vairākās vietās no tās paveras skaisti skati uz upes ieleju un jūru.