Kultūras ministre un “Latvijas Pašvaldību savienības” vadītājs lauku tūrisma uzņēmējiem pasniegs zīmi „Latviskais mantojums”

Latviskā mantojuma saimniecību iesaiste 7 Latvijas valstiskuma veidošanās ceļos:

Visas Latviskā mantojuma saimniecības iesaistītas un katra dod savu artavu arī Latvijas valstiskuma veidošanās ceļos – septiņos Latvijas simtgadei veltītos tematiskos tūrisma maršrutos, kas veltīti dažādiem Latvijas valstiskuma aspektiem un kopumā ved cauri visiem Latvijas novadiem, iepazīstinot ar ~280 apskates objektiem.

Šie ceļi ir: 

• Brīvības ceļš, kas ved no Rīgas uz Liepāju cauri Jelgavai, Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai.  Šajā ceļā un tā apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām.
• Gaismas ceļš, kas ved uz Alūksni, Piebalgu, Cesvaini, Madonas novadu un liecina, kā senie tirdzniecības ceļi izplatīja ne tikai preces, bet arī zināšanas un kultūru.
• Daugavas ceļš, vēstot par notikumiem mūsu Likteņupes krastos, kas kā liela un pilnasinīga ūdens artērija plūst cauri mūsu zemei un vēsturei.
• Māras ceļš, kas iepazīstina ar Māras zemi – Latgali, apceļojot Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils novadus.
• Jēkaba ceļš, kas izgaismo slavenos Kurzemes hercogistes laikus un to ietekmi Latvijas saimnieciskajā dzīvē un prasmēs.
• Līvu ceļš, kas ved gar jūras piekrasti un stāsta gan par drosmīgajiem lībiešiem, gan Latvijas jūrniecības un kuģubūves vēsturi.
• Baltijas ceļš, iezīmējot unikālo tautas vienotības akciju ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. 

Visu ceļu maršrutu aprakstus ar koordināšu punktiem, objektiem un saimniecībām skatīt  http://www.celotajs.lv/lv100 .

“Lauku ceļotājs”  7 valstiskuma maršrutu izstrādi veicis Latvijas 100-gades projektu ietvaros un ir tā viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm. Maršruti veidoti pēc Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas idejas par Latvijas kultūras mantojumu koridoriem. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 
Projekts tiek īstenots ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

2017. gada 11. janvārī Kultūras ministre Dace Melbārde, un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, klātesot kultūras mantojuma komisijas ekspertiem, pasniegs „Kultūras mantojuma” zīmi sekojošiem uzņēmējiem:

• z/s "Bitnieki", Ventspils novads, par biškopības prasmju daudzināšanu.
• Pirts „Ziednīca”, Ventspils novads, par latviskās dzīvesziņas daudzināšanu.
• Suitu Rija, Alsungas novads,  par suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.
• z/s „Kurzemnieki”, Talsu novads, par augļkopības tradīciju kopšanu.
• Lauku māja „Lūķi”, Ventspils novads, par tradicionālās lauku vides saglabāšanu.
• Biosaimniecība „Geidas”, Tukuma novads, par piena lopkopības tradīciju kopšanu.
• Lauku sēta „Puteņi”, Saldus novads, par lauku sētas tradīciju uzturēšanu.
• Lauku sēta „Caunītes”, Ozolnieku novads, par latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.
• Maiznīcai „Svētes maize”, Jelgavas novads, par maizes daudzināšanu.
• Atpūtas komplekss „Miķelis”, Bauskas novads, par latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
• z/s “Klimpas”, Rūjienas novads, par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu.
• Straupes lauku labumu tirdziņš, Pārgaujas novads, par tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.
• Kalējs Kaspars Auza, Limbažu novads, par kalēja prasmēm.
• Pirts muzejs „Birzes”, Sējas novads, par pirts tradīciju izmantošanu.
• Bišu drava „Kalnu medus”, Madonas novads, par biškopības tradīciju kopšanu.
• Biedrība „Baltaine” Radošā māja, Kokneses novads, par latvisko tradīciju kopšanu.
• Keramiķis Jānis Seiksts, Madonas novads, par podniecības tradīciju kopšanu.
• Podnieku Dumpju darbnīca, Madonas novads, par podniecības tradīciju kopšanu.
• Kokļu meistars Andris Roze, Amatas novads, par tradicionālo instrumentu būves un spēles prasmēm.