Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.

Popularizējot atpūtu dabā un atklājot vasaras tūrisma sezonu, sestdien, 6. maijā, Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) norisināsies ikgadējā Ceļotāju diena. Šogad tā veltīta ĶNP 20 gadu jubilejai un ES nozīmīgākās vides un klimata aizsardzības programmas “LIFE” (tulkojumā – “dzīvība”) 25. gadskārtai. Ceļotāju dienu organizē Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija sadarbībā ar ĶNP reģiona uzņēmējiem un vietējām pašvaldībām un LIFE programmas projektu īstenotājiem.

Abas dienas, 3. un 4. jūnijā, visā novada teritorijā — no Raķupes līkločiem dienvidos, ap Dundagu un Šlīteri, līdz pat Kolkasraga bākai ziemeļos —  kājnieku, laivotāju, velobraucēju un purva slēpju maršruti un nodarbības dabā un kultūrvidē.

Maršrutus vadīs pieredzējuši speciālisti — biologi, ģeologi, ģeogrāfi, vides eksperti no visas Latvijas.

Baltijas jūras piekrastes tūrisma konference iezīmēs publisku startu visu līmeņu spēlētāju sadarbībai Latvijā un Igaunijā, lai veidotu unikālu tūrisma piedāvājumu – garāko pārgājienu maršrutu Baltijas valstīs. Maršruta veidošanas sadarbības praktiskā puse atklāj nepieciešamību runāt arī plašākā, stratēģiskā mērogā, tādēļ programma ietver tādas tēmas kā piekrastes plānojums Latvijas jūras piekrastei, Latvijas un Igaunijas piekrastes tūrisma attīstības stratēģiskais redzējums. Konferences organizēšanā ir iesaistīts plašs un daudzveidīgs spēlētāju loks ar mērķi maksimāli nodrošināt daudzpusīgu skatījumu uz piekrastes tūrisma attīstību, nezaudējot tās dabas vērtības un ņemot vērā piekrastes iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.

Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā pārstāv unikālas dzīvas kultūras, kuru tradīcijas joprojām caurvij vietējo iedzīvotāju ikdienu. Setomaa, Kihnu un Suitu kultūras mantojums ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Lībiešu krasts šobrīd ir pieteikuma procesā. Lai šīs unikālās kultūras vērtības popularizētu plašai sabiedrībai, tās tiks iekļautas tūrisma piedāvājumā. Autentiska kultūras pieredze ir viena no lielākajām vērtībām, uz ko varam balstīt tūrisma piedāvājumu laukos, jo mūsdienu ceļotājs novērtē patieso. Ar tūrisma palīdzību varam novērst šo unikālo kultūras vērtību izolēšanos šaurās kopienās, tā vietā piesaistot jaunus interesentus un iespējamos tradīciju pārmantotājus.

Beidzot pienācis pavasaris - daba mostas, un mēs, "Lauku ceļotājs", aicinām arī jūs mosties līdz ar pavasari un doties jaunos Latvijas apceļošanas piedzīvojumos! Lai nedaudz atvieglotu jums ceļojuma plānošanu, esam apkopojuši pasākumus, kas norisnāsies Lieldienu brīvdienās un aprīlī.
Pirms došanās uz pasākumu, iepazīstieties ar tā norises laiku, pieteikšanās un apmeklējuma kārtību, maksu u.c. Daudzās vietās (izņemot tirdziņus, festivālus) ir iepriekšēja pieteikšanās.

Lai jaukas brīvdienas un spilgti piedzīvojumi!

Foto: Filips Baumanis

"Lauku ceļotāja" pastkaršu kolekcija stāsta par to, kas mums, latviešiem, ir svarīgs, ar ko lepojamies un kas mūsu Latvijas laukos ir īpašs katrā gadalaikā - vasaras saulgriežos latvietis sien apaļu sieru kā sauli, rudenī iet mežā atgūt spēkus un medīt sēnes, pavasarī tecina bērzu sulas un ziemā bauda gadsimtiem senas pirts tradīcijas kopā ar pirts gariņu.

Atsevišķa pastkaršu sērija veltīta latviešu ēdieniem un sieram, kā arī mūsu amatniecības darinājumiem.

Drīzumā gaidāma jaunākā pastkaršu sērija, kas būs veltīta septiņiem Latvijas valsts simtgades apceļošanas maršrutiem, iepazīstinot ar Latvijas valstiskuma veidošanos visos Latvijas novados.

Ja vēlies iepriecināt savus draugus Latvijā vai ārzemēs ar īstu pastkartes sveicienu, tad pastkartes vari iegūt "Lauku ceļotāja" birojā Rīgā - Kalnciema ielā 40., 3. stāvā.

Pieejams valodās:  Latviešu, Vācu

Pastkaršu fotoalbums

Arī ziema ir piemērots laiks, lai brīvdienas pavadītu gan Latvijas pilsētās, gan laukos un pie dabas. Tāpēc mēs, "Lauku ceļotājs", esam apkopojuši vairākas idejas, kur doties un ko darīt ziemas mēnešos visā Latvijā.

Pirms došanās uz pasākumu, iepazīstieties ar tā norises laiku, pieteikšanās un apmeklējuma kārtību, maksu u.c. Daudzās vietās (izņemot tirdziņus, festivālus) ir iepriekšēja pieteikšanās.

Lai jauka un aktīva ziema!

Apkopoja: Juris Smaļinskis

12. Janvārī, Valsts prezidents un „Zaļā Sertifikāta” patrons Raimonds Vējonis, klātesot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam un LLTA "Lauku ceļotājs" prezidentei Asnātei Ziemelei, pasniegs vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” 35 lauku tūrisma saimniecībām.

11. janvārī Kultūras ministre Dace Melbārde, “Latvijas Pašvaldību savienības” vadītājs Andris Jaunsleinis un LLTA „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele pasniegs zīmi „Latviskais mantojums” 19 lauku tūrisma uzņēmējiem.

 Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas un, sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un “Latvijas Pašvaldību savienību”, zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 72 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Ar visām saimniecībām var iepazīties “Lauku ceļotāja” mājas lapā:  http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage