Draugu pulkam vai darba kolektīvam piedāvājam dažāda veida aktīvus un izzinošus braucienus pa Baltijas valstīm. Iepazīsiet interesantākos apskates objektus, izstaigāsiet dabas takas un nogaršosiet nacionālās virtuves raksturīgākos ēdienus. Vairāk par piedāvājumiem skatieties šeit. 

"Lauku ceļotājs" piedāvā lauku labumu tūri ģimenei divām dienām, kas īpaši patiks bērniem. Varēsiet skatīt gan podnieka darbu un izmēģināt roku paši, gan trušu aplokos rotaļāties ar mazajiem trusīšiem. Īsu aprakstu un foto no maršrutā iekļautajām vietām skatieties šeit.

Jaunajā velokartē iekļauti 14 maršruti, kas ved cauri skaistākajām dabas teritorijām Baltijā. Maršruti piedāvā apceļot gan katru Baltijas valsti atsevišķi, gan apvienot vienā ceļojumā vismaz divas no tām. Kopējais maršrutu garums ir vairāk kā 3700km. Kartē atzīmētas arī 403 naktsmītnes ar kontaktinformāciju.

Karte bez maksas pieejama "Lauku ceļotāja" birojā Rīgā, Kalnciema ielā 40 un iegādājama grāmatnīcās komplektā ar katalogu "Atpūta laukos 2009 -2010".

Finansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):

Marta beigās izdota jaunā Pārgājienu karte kurā iekļauti 23 pārgājienu maršruti ar kopgarumu vairāk kā 500 km. Maršruti pārsvarā ved gar jūras malu, maziem meža ceļiem vai upju ieleju krastiem. Kartei pievienotas sešas jau iecienītas teritorijas, kur vēl var atrast dažādām gaumēm piemērotas staigāšanas takas. Papildus kartē atrodama informācija par 283 tūristu mītnēm.

Izdevums bez maksas ir pieejams mūsu birojā Kalnciema iela 40, 3.stāvā, vai, sedzot pasta izdevumus, nosūtīsim pa pastu. Izdevums komplektā ar naktsmītņu katalogu “Atpūta laukos 2009 - 2010” no aprīļa būs pieejams grāmatnīcās.

Pārējos izdevumus skatieties šeit.

Finansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Dvietes paliene ir unikāla Latvijas teritorija - sava veida Daugavas palu ūdeņu "akumulātors", kas pie lieliem paliem turpat 20km garā senleja uzkrāj likteņupes ūdeņus, mazinot to ietekmi tālākā Daugavas tecējumā. Lauku ceļotājs ir izveidojis jaunu tūrisma produktu laivotājiem, tādēļ  šajā sadaļā regulāri tiks ievietotas ziņas par to, kāda ir situācija Dvietes apkārtnē. Vai Daugavas krastos un Dvietes palienē šogad ir gaidāmi gadsimta plūdi, kādi pēdējo reizi ir novēroti piecdesmitajos gados? Par to lasiet ziņās, kuras pēc Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītājas Benitas Štrausas sniegtās informācijas un paša redzētā apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!

Pārējos "Lauku ceļotāja" piedāvātos ceļojuma maršrutus, aprakstus un cenas skatieties šeit.

Skatiet ceļojumu ziņu arhīvu šeit