2019. gada  15. novembrī "Zaļā sertifikā" komisijas sēdē tika izskatīti pretendentu pieteikumi, izvērtēti apsekojumu rezultāti un tika lemts par sertifikāta piešķiršanu vai pagarināšanu. Sertifikāts tika piešķirts vai pagarināts 31 lauku tūrisma saimniecībai. Sertifikāts norāda, ka tiek saimniekots saudzējot apkārtējo vidi, saglabājot ainavas un bioloģisko daudzveidību un ievērojot vietējās tradīcijas. 
Sertifikāts tiks pasniegts 5. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā no plkst. 11:00 līdz 12:30, to pasniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

2019. gada 12. novembrī notika ikgadējā kultūras zīmes „Latviskais Mantojums” komisijas sēde, kurā, piedaloties kultūras, vēstures un tūrisma ekspertiem, zīme tika piešķirta 11 no 20 pretendentiem.

Šī gada saņēmējiem zīme tiks pasniegta š.g. 9. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, seminārā "Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus".

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Zīme lauku tūrisma uzņēmējiem tiek piešķirta kopš 2013. gada tiek piešķirta, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 113 saimniecības Latvijā, ar visām var iepazīties http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.

2019. gada 25. un 26. novembrī apvienotajā praktiskajā seminārā - meistarklasē "Fermentēti ēdieni, interjera dizains un galda dekorācijas" tiksies latviešu un igauņu uzņēmēji - ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzēji. 

2019. gada 13. novembrī seminārā "Kā izplatīt vietējo pārtiku Bizness-Biznesam (B2B) tīklā" tikāmies ar vietējās pārtikas ražotājiem un izplatītājiem, un diskutējām par vairākām aktuālām tēmām. Ziņojām par to, ko esam mācījušies un varam pārņemt no citu Baltijas jūras valstu pieredzes pārtikas izplatīšanai B2B tīklā un runājām par Biznesa modeli, kas tapis Baltic Sea Food projekta ietvaros. Gunita Šteinberga no LPKS "Kuldīgas labumi" dalījās ar savu pieredzi par kooperatīva darbību un ar to saistītajiem nākotnes plāniem.
Runājot par vietējo mājražotāju produkcijas izvēli, Agnese Radžele-Šulce, kas veikusi klientu aptauju gan Kurzemes, gan Rīgas reģionos, atzina, ka iedzīvotājiem arvien svarīgākā ir svaigu, kvalitatīvu produktu iegāde un mājās gatavos, veselīgs ēdiens. Latvijas iedzīvotāji pievērš vairāk uzmanības arī produktu izcelsmei un pārtikas dabiskumam.
No Zemkopības ministrijas un Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāvēm uzzinājām par jaunumiem kooperatīvo sabiedrību atbilstībai un par pārtikas ražošanas un izplatīšanas jaunākajām prasībām.

Ielūdzam projektā “CAITO – mārketinga aktivitātes Japānas tirgū” iesaistītos lauku tūrisma uzņēmējus uz projekta noslēguma pasākumu Igaunijā 26. un 27. novembrī. CAITO projekta 3 gadu laikā, kopā ar uzņēmējiem no Latvijas, Igaunijas un Somijas, esam daudz mācījušies, lai izprastu Japānas ceļotāju vēlmes un kopīgi strādājuši, lai iedrošinātu tos doties tieši pie mums. Kaut Japānas tūrisma tirgus iekarošanā mums vēl daudz darba priekšā, uzskatām, šo par lielisku iespēju sadarbības uzsākšanai, par ko liecina plašais projektā iesaistīto loks gan no uzņēmēju, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju puses. Oktobra beigās agriezāmies no tūrisma izstādes Osakā, kur četru dienu garumā aicinājām Japānas ceļotājus pie mums. Pēc izstādes liels ir mūsu gandarījums, ka mūs Japānā pazīst un Baltijas valstu un Somijas lauku tūrisma piedāvājumam no Japānas tūrisma profesionāļu puses tiek saskatīts ļoti liels potenciāls nākotnē. Tas nozīmē, ka esam uz īstā ceļa!

>>> PROGRAMMA (PDF).

Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" veic ikgadējo lauku tūrisma uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu kāda bijusi 2019. gada sezona. Ar aptaujas kopsavilkumu varēsiet iepazīties LLTA "Lauku ceļotājs" mājas lapā un "Lauku ceļotāja" seminārā 9. decembrī. Šogad tas ir īpaši svarīgi, jo nepieciešams iegūt informāciju par reālo situāciju un noslodzi, lai pārstāvētu lauku tūrisma nozares intereses. Lūdzu, esiet atsaucīgi!
>>> Anketa: ej.uz/LCanketa2019.
 

No 8. - 9. novembrim projekta partneri tikās Norvēģijā, Vestfoldā, kur HANEN ir biedrs - aktīvā tūrisma sniedzējs un labās prakses piemērs. Tikšanās laikā tika apspriestas projekta rezultātu izplatīšanas aktivitātes, apmeklēti vairāki videi draudzīgi uzņēmumi, no kuriem daži tika iekļauti rokasgrāmatā kā labās prakses piemēri.

Programma >>>

Lai arī pagaidām vēl sidrs nepieder pie Latvijas nacionālajiem dzērieniem, sidra kultūra Latvijā strauji attīstās, un Latvijas sidram ir visas izredzes kļūt par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm. Kas ļauj to apgalvot? Pirmkārt, sidra darīšanai lieliski der vietējās ābolu šķirnes, jo Latvijas platuma grādos augošie āboli piešķir tam unikālu garšu un smaržu. Otrkārt, mums ir izkoptas augļkopības tradīcijas un netrūkst labu, arī bioloģiski sertificētu ābeļdārzu. Treškārt, sidra darīšanas entuziasti pēdējos gados ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi un pacēluši sidra darīšanu profesionālā līmenī, gūstot balvas starptautiskos sidra konkursos.

Ielūdzam jūs 9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā uz semināru “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus” un kultūras zīmes "Latviskais mantojums" pasniegšanu 2019. gada saņēmējiem. 

Pēc īsa ieskata gada kopējos notikumos lauku tūrismā, diskutējot par tendencēm un vajadzībām, šogad runāsim par to, cik svarīgi ir etnogrāfiskiem novadiem iegūt vai uzturēt savu identitāti – atšķirīgu un iekļaujošu Latvijas kultūras ainā un kāpēc tas ir svarīgi tūrismā. Runāsim par divu kultūras telpu paveikto un vēl darāmo – sutiem un lībiešiem, šoreiz rādot tos kā piemēru citiem – malēniešiem, sēļiem, ventiņiem, latgaļiem.... Kā lībiešu ceļš uz Nacionālo nemateriālā Kultūras mantojuma sarakstu, un, tiecoties uz UNESCO atzīšanu, ietekmējis to identitāti un “mājas darbu” sarakstu. Ko mēs visi kopā un katrs atsevišķi varam darīt, lai caur kopīgu mērķi, veidotu savu kultūru kā dzīvu un pieejamu, uz nākotni vērstu. Pirmais mēģinājums ar “Mājas kafejnīcu dienām” – vai tās dod cerēto pienesumu novadu iedzīvotāju saliedēšanā, tūristu piesaistē, rādot patiesi īsto un nenopērkamo ikdienā?

Šī gada “Latviskā mantojuma” pretendenti – tik dažādi un mūsdienīgi, lai ļauj mums lepoties ar mūsu tautas mantojuma daudzpusību un pieejamību. Un, lai mājās ceptā kūka ar Latvijas aromātisko ābolu sidru, atgādina par mūsu pašu tradīcijām un latvisko garšu svētku reizē.

>>> Programma.
Pieteikšanās līdz 2. decembrim rakstot uz e-pastu ruta@celotajs.lv vai pa tālr. +371 26433316.

Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās. Rudzu maizes kukuli ņemam līdzi ceļojumā, lai pasniegtu kā dāvanu, pēc rudzu maizes garšas sajūtas ilgojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Bieži dzirdam, ka mums, latviešiem, vajag vairāk lepoties ar savām nacionālajām vērtībām, jo esam pārāk kautrīgi. Bet kā to darīt? Kā būt lepniem un vienlaicīgi atvērtiem – kā tieši parādīt šīs vērtības pasaulei?