Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):

Marta beigās izdota jaunā Pārgājienu karte kurā iekļauti 23 pārgājienu maršruti ar kopgarumu vairāk kā 500 km. Maršruti pārsvarā ved gar jūras malu, maziem meža ceļiem vai upju ieleju krastiem. Kartei pievienotas sešas jau iecienītas teritorijas, kur vēl var atrast dažādām gaumēm piemērotas staigāšanas takas. Papildus kartē atrodama informācija par 283 tūristu mītnēm.

Izdevums bez maksas ir pieejams mūsu birojā Kalnciema iela 40, 3.stāvā, vai, sedzot pasta izdevumus, nosūtīsim pa pastu. Izdevums komplektā ar naktsmītņu katalogu “Atpūta laukos 2009 - 2010” no aprīļa būs pieejams grāmatnīcās.

Pārējos izdevumus skatieties šeit.

Finansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Dvietes paliene ir unikāla Latvijas teritorija - sava veida Daugavas palu ūdeņu "akumulātors", kas pie lieliem paliem turpat 20km garā senleja uzkrāj likteņupes ūdeņus, mazinot to ietekmi tālākā Daugavas tecējumā. Lauku ceļotājs ir izveidojis jaunu tūrisma produktu laivotājiem, tādēļ  šajā sadaļā regulāri tiks ievietotas ziņas par to, kāda ir situācija Dvietes apkārtnē. Vai Daugavas krastos un Dvietes palienē šogad ir gaidāmi gadsimta plūdi, kādi pēdējo reizi ir novēroti piecdesmitajos gados? Par to lasiet ziņās, kuras pēc Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītājas Benitas Štrausas sniegtās informācijas un paša redzētā apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!

Skatiet profesionālo ziņu arhīvu šeit

Pārējos "Lauku ceļotāja" piedāvātos ceļojuma maršrutus, aprakstus un cenas skatieties šeit.

Skatiet ceļojumu ziņu arhīvu šeit

Skatiet naksmītņu ziņu arhīvu šeit

Informējam, ka 03.02.2009 Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas virzīto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr. 933 "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", kas paredz, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, par kuru sniegšanu 2009.gada līgumi ir noslēgti līdz 2008.gada 12.decembrim, piemēro 5% nodokļa likmi.
Ekonomikas ministrijas sūtīto ziņu lasiet šeit.

Esam nosūtījuši vēstuli LR Finaņšu ministrijai ar jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli lauku tūrisma mītnēm.  Atbildes vēstuli no LR Finanšu ministrijas lasiet šeit.

Saistībā ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai no 21.12.2007. visām tūristu mītnēm no saviem klientiem - ārvalstu tūristiem jāpieņem deklarācijas. Ministru kabineta 2009. gada 9. jūnija sēdē ir pieņemts MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību". Noteikumu grozījumi publicēti "Latvijas Vēstnesī" 19. jūnijā un ir stājušies spēkā. Grozījumi atceļ 24 stundu deklarāciju iesniegšanas termiņu. Turpmāk tūristu mītņu un viesnīcu īpašniekiem informācija par ārvalstu tūristiem policijai būs jāsniedz tikai pēc pieprasījuma. Paliek spēkā prasība, ka ārvalstnieki ir jāreģistrē un aizpildītās deklarācijas jāuzglabā vienu gadu, lai varētu iesniegt Valsts Policijai vai Robežsardzei pēc pieprasījuma.
Imigrācijas veidlapas paraugu variet atrast arī šeit.