Eiropas Zaļajai jostai tagad pievienojas arī Baltijas jūras piekraste
10.08.2012
No 27. – 29.06.2012 norisinājās 6th Pan- Eiropas Zaļās Jostas Konference Mavrovo Nacionālajā parka, Maķedonijā.
Zaļās jostas konference norisinās reizi gadā dažādās valstīs Zaļās jostas teritorijās. Šoreiz – Balkānu valstī – Maķedonijā, Mavrovo Nacionālajā parkā. Konference pulcēja kopā 100 profesionāļus no 21 Zaļās jostas valsts. Konferncē uzstājās arī A.Ziemele, prezentējot Baltijas Zaļās jostas Militārā mantojuma pilotprojekta pieredzi un rezultātus. Konferences ietvaros pulcējās kopā Zaļās jostas valstu pārstāvji, kuras laikā apstiprināja Baltijas Zaļās jostas teritorijas, tās pievienojot Eiropas Zaļajai jostai, tostarp apstiprinot arī “Lauku ceļotāja” vadītāju Asnāti Ziemeli, kā Baltijas Zaļās jostas pārstāvi NVO jomā. Eiropas Zaļās jostas iniciatīvu šobrīd vada EuroNatur fonds (Vācija). Tagad Eiropas Zaļajā jostā ir sekojošas grupas:
1) Feno-Skandināvijas grupa (Norvēģijas Z-daļa, Somija un Krievija);
2) Baltijas Zaļā josta (gar Baltijas jūras krastu)
3) CentrālEiropas Zaļā josta (no Baltijas piekrastes līdz Dravas upei)
4) Balkānu Zaļā josta (no Dravas upes līdz Egejas un Melnajai jūrām).
Kopumā Eiropas Zaļā jostā darbojas 12 koordinatori, kuri tiekas 2 reizes gadā. Nākamā tikšanās paredzēta Somijā 2012.gada ziemā.
Preses ziņu skatieties šeit.
Maķedonijā šobrīd ir izveidoti trīs nacionālie parki. Lielākais no tiem - Mavrovas nacionālais parks ir dibināts 1949. gadā un tā izveides mērķis – kalnu masīva (līdz 2000 m un augstākas virsotnes) aizsardzība, kur bez skaistām un pievilcīgām kalnu ainavām tiek sargāta Eiropas mērogā izzūdoša (līdz ar mežu izciršanu un dabisko dzīvotņu izzušanu) suga – Balkānu lūsis Lynx lynx martinoi, kā arī daudzas citas augu un dzīvnieku sugas. Viena no parka ainavas dominantēm ir Mavrovas ezers, kas veidots mākslīgi, savācot ūdeni no apkārtējiem kalnu masīviem. Tāda paša nosaukuma ciemā - Mavrovā ir izveidota kalnu slēpošanas trase un kūrorts, kas šobrīd (mainoties ekonomiskajai situācijai), izskatās ir zaudējis savu sākotnējo spozmi. Nacionālajā parkā izveidoti pārgājienu un velotūrisma maršruti, kas ir marķēti dabā ar krāsu uz akmeņiem un kokiem. Viena no parka interesantākajām tūrisma piesaistēm ir Galičnika (Галичник) ciems, kurā tiek uzturētas un tūristiem eksponētas vietējās kultūras tradīcijas, kas izpaužas ne tikai ēku izskatā un kopējā ainavā, bet arī svētku svinībās un vietējo kāzu svinībās.
Eiropas Zaļā Josta ir iniciatīvas Eiropas mērogā, kas apvieno dabas teritorijas un reģionālas attīstības projektus abpus bijušam Dzelzs priekškaram. Zaļā Josta stiepjas cauri 23 valstu teritorijām un veido 12.500 km garu joslu no Eiropas Ziemeļu galējā punkta, šķērsojot Centrāleiropu, līdz pat Melnajai, Egejas, Jonijas un Adrijas jūrām. Kopumā šī josla ietver 3272 aizsargājamās dabas teritorijas, kas ietilpst 25 km platā buferzonā katrā Zaļās Jostas pusē. Zaļā josta internetā http://europeangreenbelt.org.
No 2009-2011.gadam “Lauku ceļotājs” veica BJR Interreg projektu „Baltijas Zaļā josta” http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/GreenBelt/GreenBelt_lv.html, kuras ietvaros izveidoja datu bāzi un Ceļojumu karti par Militāro mantojumu Zaļās jostas teritorijā Latvijas piekrastē. Arī Militāro mantojuma objektu apsaimniekošanas vadlīnijas un ceļojumu maršrutus. Datu bāze ar vairāk kā 100 militārajiem objektiem apskatāma http://www.celotajs.lv/cont/wrth/military_lv.html , Militārā karte pieejama Lauku ceļotāja birojā.