Apskates objekti

• Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs - muzeja (dibināts 1954. g.) krājums atspoguļo latviešu un lībiešu zvejnieku, jūrnieku un zemnieku tradīcijas, to dzīves vidi un veidu. 
• Ventspils Livonijas ordeņa pils - pili cēla kā militāri stratēģisku objektu, tādēļ tā savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādas varas.

Apskates objekti

• Oviši - sens lībiešu zvejniekciems, kura iedzīvotāju skaits  20. gs. laikā sarucis gandrīz 10 reizes.
• Lūžņa - sens lībiešu zvejniekciems. Atrodamas ziņas, ka 1937. g. ciems stiepās 4 km garumā un tajā bijušas 36 dzīvojamās mājas un divas laivu piestātnes.
• Miķeļtornis - sens lībiešu ciems, kura tagadējais nosaukums dots it kā pēc bākas celtnieka vārda.
• Sīkrags - viens no vecākajiem piekrastes lībiešu ciemiem, kas kā lībiešu apmetne rakstos pirmoreiz minēts 1387. gadā.
• Mazirbe - ciems sāka veidoties pie Mazirbes upītes (saukta par Minor Irva) ietekas Baltijas jūrā. 
• Košrags - viens no jaunākajiem lībiešu zvejniekciemiem, kas sācis veidoties 17. gs. beigās. 19. – 20. gs. mijā.
• Pitrags - Pitrags kā apdzīvota vieta dokumentos minēts 1582. gadā. 19. gs. divdesmitajos gados.
• „Pie Andra Pitragā” -  apmeklētāji var piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām.
• Saunags - pirmoreiz vēstures avotos minēts 1310. gadā.
• Vaide - sens lībiešu zvejniekciems, kas vēstures avotos minēts 16. gs. astoņdesmito gadu vidū. 

Apskates objekti

• Kolka - Kolka bija vienīgais lībiešu zvejniekciems, kurā pēc PSRS pierobežas režīma izveides saglabājās intensīva saimnieciskā (t.sk. zivju pārstrādes) darbība.
• Kolkasrags - izteiktākais Latvijas piekrastes zemesrags, kur vērojama Baltijas jūras (Dižjūra) un Rīgas jūras līča (Mazjūra) viļņu saskares vieta.
• Sklandraušu cepšana „Ūšos” - "Ūši" atrodas jūras krastā, 1,2 km no Kolkasraga. Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu.
• Līvu centrs „Kūolka” - atrodas Kolkas centrā, ēkā „Zītari”. Te savākta un eksponēta 19. – 20. gs. lībiešiem raksturīgo etnogrāfisko priekšmetu kolekcija.
• Melnsils - sens lībiešu ciems.
• Ģipka - 1869. g. - dažus gadus pēc Ainažu jūrskolas dibināšanas Ģipkā tika dibināta pirmā jūrskola Kurzemē!
• Mielasts zvejnieku sētā - pēc brauciena ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru viesnīcas "Roja" saimniece piedāvā ieturēt maltīti - uz ugunskura vārītu zivju zupu ar galda dziesmām un dejām.
• Rojas Jūras zvejniecības muzejs - dibināts 1968. gadā. Apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. 
• Zvejnieku sēta „Dieniņas” - saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē.

Apskates objekti

• Ragaciema sedums - sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru.
• Daugavas muzejs -  izvietots Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas celta 1898. g. kā Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums.
• Carnikavas nēģi - Carnikavā atrodas vairākas saimniecības, kur iepazīstina ar Gaujas apkārtnes nēģu ķeršanas un gatavošanas tradīcijām.
• Baltā kāpa Saulkrastos - no kāpas paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. 

Apskates objekti

• Saulkrasti -  mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Balto kāpu, Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem.
• Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīca - amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī.
• Minhauzena muzejs - atjaunotajā Duntes muižas kungu mājā izvietotā muzeja ekspozīcija iepazīstina ar leģendārā fantasta un melu karaļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un dzīves gaitām.
• Brīvdienu māja “Vējavas” - dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu.
• Salacgrīvas Nēģu tači - viena no retajām vietām pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci, kas ir pāri upei uzcelta laipa ar murdiem.
• Ainažu jūrskolas muzejs - muzeju (K. Valdemāra ielā 47) atklāja 1969. g. vecās jūrskolas ēkā, kuru dibināja 1864. g. pēc K. Valdemāra ierosmes.