Visa zemes zāle zied,

Papardīte vien nezied.

Papardīte, Jāņu zāle,

Tā ziedēja Jāņu nakt’. (l.tdz.)

Jāņu diena vairs nav aiz kalniem tāpēc mudinam jau laicīgi noskaņoties Jāņu dienas godināšanai. Lai arī šogad būtu lustīga līgošana esam apkopojuši Jāņu laika pasākumus.

Slīteres nacionālais parks 2013.gadā atzīmē 90. dzimšanas dienu. Aicinām apciemt parku Slīteres Ceļotāju dienās 1. un 2. jūnijā! 

Slīteres Ceļotāju dienas Slīteres nacionālajā parkā, Lībiešu krastā un visā Dundagas novadā notiek jau ceturto gadu. Ar jauniem, interesantiem dabas un kultūrvēstures piedāvājumiem ikvienu gaidīs gan vietējie, gan viesu speciālisti – gidi. Viņu meistarība un dabas izziņas piedāvājumu savdabība pieaug, iedvesmojoties no iepriekšējo gadu ceļotāju atsaucības.

Ceļotājdienu kodolu veido dabas un kultūrvēstures izziņas pārgājieni un darbnīcas, veloapļi un laivošanas labu speciālistu – gidu vadībā. Ir gan interesanti piedāvājumi ģimenēm ar bērniem, gan grūtāki pārgājieni drosmīgākiem dabas izzinātājiem. Slīteres ceļotāju dienu programmu skatieties šeit.

Sīkāka informācija: sliteresdiena.wordpress.com 

10. maijā Rīgā, Latviešu Biedrības namā divpadsmit lauku tūrisma saimniekiem svinīgā pasākumā tika pasniegtas pirmās Kultūras zīmes „Latviskais Mantojums”. Zīmi pasniedza kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, klātesot Pašvaldību Savienības vadītājam Andrim Jaunsleinim, Kultūras ekspertiem, un to pašvaldību vadītājiem, kurās saimnieko jaunie zīmes saņēmēji.

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija sadarbībā ar Ķemeru nacionālā parka reģiona uzņēmējiem un pašvaldībām aicina uz ĶNP Ceļotāju dienu 11. maijā!
Pasākumi notiks Ķemeros “Meža mājā” un Ķemeru lielā  tīreļa karjeros, Jaunķemeros restorānā “Neptūns” un pie kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri”, Lapmežciemā, Smārdē (tai skaitā atpūtas centrā “Valguma pasaule”), Slampes un Džūkstes pusē. 

Pasākuma programma.

Nokļūšanas iespējas.

Hermitāža, Sv.Īzāka katedrāle, Petera un Paula cietoksnis, Vasaras dārzs un pils ir tikai dažas pazīstamākās vietas, kas raksturo Krievijas pērli Baltijas jūras krastā. Pēc mūsu klientu atkārtotiem pieprasījumiem devāmies izpētīt Sanktpēterburgu. Kā rezultātā esam atraduši mazas, jaukas viesnīciņas un apkopojuši vērtīgus padomus saviem klientiem. Pārbaudījām arī vilciena satiksmes priekšrocības un atzīstam to par ļoti ērtu veidu kā nokļūt Sanktpēterburgā. Varam palīdzēt ar biļešu iegādi, kas dažkārt ir piņķerīgs process.
Ja Jums ir vairāk laika un vēlaties redzēt arī dažas citas Baltijas jūras pilsētas (Tallinu, Helsinkus, Stokholmu un Sanktpēterburgu), tad piedāvājam izmantot kruīzu. Šajā gadījumā Jums pat nebūs nepieciešama Krievijas vīza.
Ja esam Jūs ieinteresējuši un vēlaties uzzināt vairāk droši kontaktējaties ar mums! lauku@celotajs.lv, tel: 67617600

Kur doties un ko darīt Lieldienu laikā? Mazais "tops":

29.martā Lieldienu tirdziņš pie Pļaviņu TIC Liepsalās

31.martā Lieldienas Pedvālē, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Imulās, www.talsitourism.lv

31.martā Lieldienas Pastariņa muzejā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Kandavā, www.kandava.lv

31.martā Lieldienu pasākums "Olu kaujas banītī" (Gulbenes - Alūksnes banītis), wwww.banitis.lv

31.martā Lieldienu pasākums Mežotnes pilī, www.mezotnespils.lv

31.martā Lieldienu izdarības Tukumā, Brīvības laukumā, www.visittukums.lv

31.martā Lieldienas Tērvetes dabas parkā, www.mammadaba.lv

1.aprīlī Lieldienas Turaidas muižā, www.turaida-muzejs.lv

Apkopoja: Juris Smaļinskis

Nacionālā eko zīmes „Zaļais sertifikāts”  ZS komisija divās sēdēs (17.02.2012. un 22.01.2013.) piešķīra vai pagarināja „Zaļo sertifikātu” lauku tūrisma mītnēm, kuras vēlas izmantot šo vides kvalitātes zīmi mārketingā kā apliecinājumu par videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu.

Sertifikātu saņēmušās saimniecības mārketingā izmanto zīmolu „Zaļās Brīvdienas”. Aktīvākās saimniecības un „Zaļais Sertifikāts” tiks popularizētas TAVA mārketinga akcijas „Atklāj Latviju no jauna” ietvaros.

Ar komisijas lēmumu „Zaļais Sertifikāts” piešķirts vai pagarināts šādām saimniecībām:
Lauku mājām: Lauciņi, Dieniņas, Dzirnupes, Indāni
Brīvdienu mājām: Bieriņi, Gāznieki, Ūši, Kosīši, Piekūni, Skujnieki, Bincāni, Meža skuķi, Zirgu sēta Klajumi, Ezera sonāte, Šķiperi, Sīpoli
Viesu mājām: Mauriņi, Andrēni, Pūpoli, Saule, Purmaļi, Meža salas, Kosīši, Nītaures dzirnavas, Kučuru dzirnavas, Garīkas
Ciema mājai: Ceļmalas
Viesnīcai: Vestiena
Muižai: Mārcienas muiža

Ko vērosim un darīsim dabā? 12 lietas vai parādības, kas ir jāpiedzīvo!

• Upju gravas! Kamēr vēl nav sazaļojis augājs un kokiem izplaukušas lapas, jāstaigā pa mazo upīšu gravām, kur paveras iespaidīgi skati, kas vasarā nemaz nav redzami. Tādas ir Imulas, Amulas, Gaujas un tās pieteku - Amatas, Rauņa un Braslas gravas.
• Ledusveidojumi jūras krastā. Vietās, kur jūrā iestiepjas zemesragi, nereti ir redzami iespaidīgi ledus krāvumi – torosi, kā arī dažādi ūdens, vēja un sala radīti brīnumi. Kur tos meklēt? Kolkasragā, Mērsragā, Ragaciema ragā, Ķurmragā un citur.
• Leduskritumi. Pēc šī gada ziemas iespaidīgi leduskritumi vēl ir atrodami Braslas krastos (lejpus Braslas ūdenskrātuves), pie Vizuļu ieža (Amata) un Ežurgu klintīm Vidzemes piekrastē. Taču jārēķinās, ka leduskritumi jau kūst.
• Sērsna. Kad sniegs saplacis un no rīta vēl sasalis, pa sērsnu var staigāt ar kājām, braukt ar slēpēm vai staigāt ar sniega čībām.
• Kamēr vēl ir saglabājusies sniega sega,ir jāslēpo. Kur? Ogres Zilajos kalnos, Jaunūdros, Milzkalnē, Cinevillā un Sveikuļos, Jēkaba gravā u.c. Vairāk: www.visittukums.lv. 
• Pali. Dvietes senlejā (atkarībā no sniega kušanas intensitātes) varēs braukt un vērot vienu no lielākajām Latvijas palu teritorijām (laiks - marta beigas – aprīļa sākums), http://www.celotajs.lv/cont/cntr/news/special_Dviete_lv.html.

Lauku ceļotājs ir sagatavojis Latvijas, Igaunijas kultūras mantojuma karti "Vērts redzēt" - karte ar 150 izcilām vietām Latvijā un Igaunijā, kur paaudzēm pārmantotas tradīcijas iederas mūsdienu dzīvē – vai tās būtu vecmāmiņas kartupeļu pankūkas, kas ceptas, neskaitot kalorijas, vai dzidrs mājas brūvējums ar mūsdienu realitātes prasīto akcīzes marku un lepnu saimnieka – ražotāja birku, vai tradicionālais jumis jaunbūves korē. Karte ir aicinājums apmeklēt amatniekus un amatnieku centrus, vietējo un tradicionālo ēdienu un dzērienu gatavotājus, nelielus lauku pārtikas produktu ražotājus, zvejniekus, tradicionālo gadskārtu (piemēram – saulgriežu) svinību vietas, sētas, kur var piedalīties lauku darbos, bet bērni – iepazīt mājdzīvniekus, bioloģiskās un veselības saimniecības, krodziņus, muzejus un kolekcijas, pilsētu vēsturiskos centrus, etnogrāfiskus ciemus un teritorijas, ar vēsturi saistītus tematiskos pasākumus un notikumu rekonstrukcijas, sakrālas vietas un celtnes, atsevišķas pilis un muižas, tradicionālu suvenīru iegādes vietas, takas un maršrutus. Karte tapusi Lauku ceļotāja un Igaunijas lauku tūrisma asociācijas (Eesti maaturism) sadarbībā, tā pieejama latviešu, krievu, angļu, vācu, igauņu un somu valodās.

Kartes pdf versija šeit.

Aicinām Jūs uz jauno etno maršrutu prezentāciju, 20. Starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū "Balttour 2013" Ķīpsalā 8. februārī plkst. 15:00 Lauku ceļotāja stendā A2/B3 (pretīm galvenajai halles ieejai). 

Stāstīsim par maršrutu tapšanu Sēlijā, Piebalgā, Lejaskurzemē, Lībiešu krastā un citur, un cienāsim ar lauku labumiem no dažādiem Latvijas novadiem. 

Ielūgums uz prezentāciju šeit (ielūgums nekalpo kā ieejas biļete Balttour izstādē)

Gaidīsim visus interesentusi!