Esam sagatavojuši "Lauku ceļotāja" info lapu ar mūsu šīs vasaras pasākumiem un ieteikumiem ceļošanai Latvijā un Baltijā. Tajā lasiet:

• Mežtakas atklāšanas pārgājiens 22. maijā - Snēpele - Kuldīga.
• Mežtaka un Jūrtaka ved cauri trīs Baltijas valstīm!
• Atvērtās dienas laukos 4. jūnijā.
• Mājas kafejnīcu dienas no jūlija līdz septembrim.
• Lauku dzīvesveids kā tūrisma piedāvājums.
• Militārais mantojums tūrismā.
• Maizes diena un Sidra svētki Āraišu vējdzirnavās 31. jūlijā.

>>> INFO LAPA (PDF)

Pievienojies Mežtakas Dienvidu daļas atklāšanas pārgājienam 22. maijā no Snēpeles uz Kuldīgu (Mežtakas #92 posms, 21 km).
Gājiens sāksies no Snēpeles muižas (56.840275, 21.945124), tālāk pa Snēpeles galveno ielu Mežtaka izved uz ceļa V1294 un jau pēc 0,3 km iepretī Ķepšu ezeram nogriežas pa labi uz neliela lauku ceļa. Pa šo ceļu Mežtaka aizlīkumo līdz Slipiņciemam, pirms tā pa dambi šķērsojot Sprincupi, uz kuras izveidots dīķis. Tālāk Mežtaka dodas Pelču virzienā. Pelču apkaimē taka izlokās gar Dambu dīķiem, izved uz Kuldīgas–Pelču ceļa (V1293) un tālāk stiepjas cauri Kuldīgas dārziņu rajoniem – Kurzemītei un Rumbai, līdz sasniedz Ventas krastu un Kuldīgas apvedceļu. No tā līdz pat Senajam ķieģeļu tiltam Mežtaka 2,4 km garumā ved pa skaistu Ventas krasta taku, kur mitrākās vietās un pāri strautiem ir koka tiltiņi un laipas. Pārgājiena galamērķis ir Kuldīgā, pie Ventas tilta Cafè “Riverside.

>>> Programma (PDF)
Reģistrācija pārgājienam >>> https://forms.gle/kTVamLHiVK7w46fo9.
Dalība pārgājienā – bez maksas.
Sīkāka informācija: aija.neilande@kurzemesregions.lv.

Kā labāk nokārtot vēstures eksāmenu? Kāpēc vispār jāmācās vēsture? Kā mēs dzīvotu un kādā valodā runātu, ja Latvija nepastāvētu kā neatkarīga valsts? Skolotājiem nāk palīgā projekts „Latvijas un Igaunijas kopīgā Militārā Mantojuma tūrisma produkts”, aicinot klases ekskursijās uz vietām, kurās risinājušies svarīgi vēstures notikumi.

Pievienojies "Mežtakas" 17 km garajam pavasara pārgājienam 23. aprīlī ainaviskajā Mežtakas #95 posmā no Kandavas līdz Sabilei (atpūtas kompleksam "Zviedru cepure"). Ņem līdzi pārgājienu zābakus, dzeramo ūdeni, rezerves zeķes un laikapstākļiem atbilstošu apģērbu. Gājiens sāksies pie Ozolāju brīvdabas estrādes Kandavā (GPS: 57.030567, 22.773616).

>>> PĀRGĀJIENA PROGRAMMA (PDF)

Reģistrācija pārgājienam >>> ej.uz/springhikingfestival līdz 10. aprīlim.
Dalība pārgājienā – bez maksas.

“Gājējam draudzīgs” zīmi saņem vēl 12 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus. Tādējādi gājējiem draudzīgu viesmīlību šobrīd ir iespējams izbaudīt jau 190 “Gājējam draudzīgs” uzņēmumos visā Latvijā.

Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly zīme tiek piešķirta tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs. Tā parāda, ka uzņēmējs saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, ka šeit viņi ir gaidīti. Uzņēmējs piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, naktsmītnē ir iespēja izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu ekipējumu.

Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions īstenojuši ieceri bagātināt pārgājienu maršrutu “Mežtaka” ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu –  posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti geokešinga slēpņi. 

Garās distances pārgājienu maršruts “Mežtaka” veidots kā tūrisma produkts, kas pieejams visās sezonās un piemērots atšķirīgām mērķauditorijām gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Izvēloties katra vēlmēm un interesēm atbilstošus posmus, takā iespējams doties gan īsā pastaigā, gan vienas vai vairāku dienu pārgājienā, gan sportiskā garās distances pārgājienā līdz pat ~ 2141 km cauri visām trim Baltijas valstīm.

Kopā ar Jūrtakas DIENVIDU daļas projekta partneriem esam izdevuši jauno ceļvedi - JŪRTAKAS DIENVIDU DAĻA – maršruts no Nidas un Rusnes Lietuvā, cauri Kurzemei līdz Rīgai, Latvijā.
Maršruta kopējais garums ir 661 km, t.sk. Lietuvā – 216 km, Latvijā – 445 km. Maršruts ir sadalīts # 33 vienas vai divu dienu posmos. Katram posmam ir loģisks sākuma un beigu punkts, un katru posmu var iziet kā atsevišķu maršrutu abos virzienos. Katram posmam ceļvedī ir detalizēts apraksts ar karti, kilometru skaitu, aptuveno iešanas ilgumu, grūtības pakāpi, šķēršļiem un bīstamajām vietām, ko apskatīt pa ceļam un dažādu pakalpojumu pieejamību tuvākajā apkārtnē - par naktsmītnēm, tuvākajiem veikaliem un aptiekām, ēdināšanās vietām, sabiedrisko transportu, tūrisma informāciju. Ceļvedī atrodama arī cita praktiska informācija, kas palīdzēs pārgājiena plānošanā un ceļā.

Laba ziņa Mežtakas draugiem! Esam izdevuši Mežtakas DIENVIDU daļas ceļvedi, kas nozīmē, ka nu Mežtaka ir pilnībā pieejama un ejama visā tās garumā - no Tallinas Igaunijā, cauri Latvijai un Lietuvai līdz pat Polijas-Lietuvas robežai.

Ceļvedī ir iekļauta informācija par Mežtakas DIENVIDU daļu – maršruts no Polijas–Lietuvas robežas (Lazdijai) cauri Lietuvai un Latvijas Kurzemes daļai līdz Rīgai. Maršruta dienvidu daļas garums ir 1088 km, t.sk. Lietuvā – 747 km un Latvijā – 341 km un tas ir sadalīts 52 vienas vai divu dienu, dažāda garuma posmos. Mežtakas maršruts ir marķēts dabā un ejams abos virzienos.

"Lauku ceļotājs" piedāvā dāvanu karti - DĀVINU TEV BRĪVDIENAS! Tā ir lieliska dāvana Jūsu ģimenei, draugiem, kolēģiem vai sadarbības partneriem - visiem tiem, kam patīk ceļošana. Dāvanas saņēmējs var izvēlēties jebkuru no "Lauku ceļotājs" piedāvātajām naktsmītnēm, ceļojumu maršrutiem vai SPA piedāvājumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un izmantot dāvanu karti sev vēlamā laikā, vienā reizē vai pa daļām. Kartes derīguma termiņš ir 1 gads, bet – ja neizdodas to izlietot noteiktajā laikā – karti iespējams pagarināt, sazinoties ar “Lauku ceļotājs”.

Saskaņā ar 2021. gada 24. novembra "Zaļā sertifikāta" novērtējuma komisijas lēmumu, vides kvalitātes zīme "Zaļais sertifikāts" tika piešķirta vai pagarināta 25 lauku tūrisma uzņēmumiem - 21 pagarināts, bet 4 uzņēmējiem piešķirts pirmo reizi.

„Zaļais sertifikāts” pārstāv dabas vērtības lauku tūrismā, un atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla. Uzņēmumos, kam piešķirts „Zaļais sertifikāts”, viss rūpīgi pārdomāts, lai saimniekošana būtu draudzīga videi, un vienlaicīgi – atpūta ērta un patīkama cilvēkam. Šīs vietas atrodas tīrā, sakoptā lauku vidē, saimnieki rūpīgi veido apkārtējo ainavu. Bieži tās ir tradicionālas lauku sētas, būvētas un iekārtotas, izmantojot dabīgus, cilvēka veselībai nekaitīgus materiālus - koks, akmeņu mūris, niedru jumti, linu palagi un dvieļi, un arī mūsdienīgi materiāli, kas mazina alerģijas iespējamību. Pārsvarā telpu apdarei izmantotas videi draudzīgas krāsas un apdares līdzekļi, arī telpu kopšanai un veļas mazgāšanai lieto līdzekļus ar ekomarķējumu. Telpās nesmēķē. Daudzviet viesiem piedāvā saimnieku pašu audzētu ekoloģiski tīru pārtiku, dažādas aktivitātes dabā.  Saimnieki domājuši arī par bērniem – ir rotaļlaukumi, mājdzīvnieki apskatei, ērtības ģimenēm ar pavisam maziem bērniem. Daudzi saimnieki ir pirts lietu zinātāji, citi spēj aizraut ar interesantiem stāstiem par dabu, vietām un lietām apkārtnē. „Zaļo sertifikātu” piešķir naktsmītnēm, ražojošām saimniecībām un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.