Nacionālā eko zīmes „Zaļais sertifikāts” ZS komisija divās sēdēs (17.02.2012. un 22.01.2013.) piešķīra vai pagarināja „Zaļo sertifikātu” lauku tūrisma mītnēm, kuras vēlas izmantot šo vides kvalitātes zīmi mārketingā kā apliecinājumu par videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu.
Sertifikātu saņēmušās saimniecības mārketingā izmanto zīmolu „Zaļās Brīvdienas”. Aktīvākās saimniecības un „Zaļais Sertifikāts” tiks popularizētas TAVA mārketinga akcijas „Atklāj Latviju no jauna” ietvaros.
Ar komisijas lēmumu „Zaļais Sertifikāts” piešķirts vai pagarināts šādām saimniecībām:
Lauku mājām: Lauciņi, Dieniņas, Dzirnupes, Indāni
Brīvdienu mājām: Bieriņi, Gāznieki, Ūši, Kosīši, Piekūni, Skujnieki, Bincāni, Meža skuķi, Zirgu sēta Klajumi, Ezera sonāte, Šķiperi, Sīpoli
Viesu mājām: Mauriņi, Andrēni, Pūpoli, Saule, Purmaļi, Meža salas, Kosīši, Nītaures dzirnavas, Kučuru dzirnavas, Garīkas
Ciema mājai: Ceļmalas
Viesnīcai: Vestiena
Muižai: Mārcienas muiža
2013. gada 16. un 17. martā Rīgas Latviešu biedrības nama telpās notiks konference „LATVISKĀS PIRTS TRADĪCIJAS ĢIMENĒ”. Konferenci rīko biedrība „Lauku Pirtnieki” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisiju ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par latviskās pirts tradīcijām, to apzināšanu un saglabāšanu, kā arī lai popularizētu pirti kā latviskās dzīvesziņas, fiziskās un garīgās veselības uzturēšanas neatņemamu sastāvdaļu, kā latviskas ģimenes pamatu stiprinātāju.
Sīkāka informācija par dalību konferencē atrodama šeit.
Ko vērosim un darīsim dabā? 12 lietas vai parādības, kas ir jāpiedzīvo!
Skatīt visas ziņas par "Lauku ceļotājs iesaka! Notikumu tops."
Lauku ceļotājs ir sagatavojis Latvijas, Igaunijas kultūras mantojuma karti "Vērts redzēt" - karte ar 150 izcilām vietām Latvijā un Igaunijā, kur paaudzēm pārmantotas tradīcijas iederas mūsdienu dzīvē – vai tās būtu vecmāmiņas kartupeļu pankūkas, kas ceptas, neskaitot kalorijas, vai dzidrs mājas brūvējums ar mūsdienu realitātes prasīto akcīzes marku un lepnu saimnieka – ražotāja birku, vai tradicionālais jumis jaunbūves korē. Karte ir aicinājums apmeklēt amatniekus un amatnieku centrus, vietējo un tradicionālo ēdienu un dzērienu gatavotājus, nelielus lauku pārtikas produktu ražotājus, zvejniekus, tradicionālo gadskārtu (piemēram – saulgriežu) svinību vietas, sētas, kur var piedalīties lauku darbos, bet bērni – iepazīt mājdzīvniekus, bioloģiskās un veselības saimniecības, krodziņus, muzejus un kolekcijas, pilsētu vēsturiskos centrus, etnogrāfiskus ciemus un teritorijas, ar vēsturi saistītus tematiskos pasākumus un notikumu rekonstrukcijas, sakrālas vietas un celtnes, atsevišķas pilis un muižas, tradicionālu suvenīru iegādes vietas, takas un maršrutus. Karte tapusi Lauku ceļotāja un Igaunijas lauku tūrisma asociācijas (Eesti maaturism) sadarbībā, tā pieejama latviešu, krievu, angļu, vācu, igauņu un somu valodās.
Kartes pdf versija šeit.
Skatīt visas ziņas par "Lauku Ceļotāja izdevumu jaunumi"
Tiem, kas domā, ka Latvija galvenokārt dalās Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, šogad ir iespējas atklāt jaunu Latvijas novadu ģeogrāfiju. Mums ir arī Lībiešu krasts, Suitu novads, Lejaskurzeme, Sēlija, Piebalga – katrā savas tradīcijas, raksturīgi ēdieni, atšķirīga valoda un runa. „Lauku ceļotājs” piedāvā astoņus „etno” maršrutus jebšu ekspedīcijas. Tiem, kas ceļo individuāli, maršrutu apraksti sniegs visu vajadzīgo informāciju – par apskatāmajām vietām, attālumiem, pat par ceļa segumu, maršruta alternatīvām, un arī naktsmītņu, gidu un ēdināšanas vietu kontaktinformāciju. Tie, kas ceļo grupās, var katrā novadā piedalīties īpašā programmā, kur nobaudīs tradicionālos ēdienus, dzirdēs dziesmas, iemēģinās tradīcijas: piemēram, Lībiešu krastā aicinām izbaudīt „Mielastu zvejnieka sētā”, Suitu novadā – „Spēlmaņu krogu” ar vasaras kamīnu un suitu ēdieniem, Lejaskurzemē – Rucavas „Zvanītājos” piedāvā pavadīt vakaru tā, kā to darīja simts gadus atpakaļ, Zemgalē – izpētīt zemgaļu koka pili Tērvetē, Sēlijā – Dvietes palienes dabas parku (pirmo Latvijas cilvēku dzīves vidi), Daugavas krastos – atjaunoto Krāslavas pils kompleksu, Krāslavas katoļu baznīcu, bet Piebalgas pusē – Druvienas veco skolu ar lielisko gida stāstījumu.
Šajā e - avīzes numurā lasiet:
Avīzes PDF versija šeit.
Skatīt visas ziņas par "Lauku Ceļotāja e-avīze tūrisma profesionāļiem"
Jau otro reizi Latvijas Nacionālais kultūras centrs rīko projektu „Satiec savu meistaru!”, kurā aicina piedalīties tautas lietišķās mākslas meistarus, stāstniekus, teicējus, muzikantus un citus tradicionālo prasmju zinātājus. Pasākuma laikā no 4. līdz 7. aprīlim visā Latvijā notiks meistardarbnīcas, individuālas nodarbības, paraugdemonstrējumi, koncerti un danči, kur ikviens interesents varēs satikt savu meistaru.
Aicinām Jūs uz jauno etno maršrutu prezentāciju, 20. Starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū "Balttour 2013" Ķīpsalā 8. februārī plkst. 15:00 Lauku ceļotāja stendā A2/B3 (pretīm galvenajai halles ieejai).
Stāstīsim par maršrutu tapšanu Sēlijā, Piebalgā, Lejaskurzemē, Lībiešu krastā un citur, un cienāsim ar lauku labumiem no dažādiem Latvijas novadiem.
Ielūgums uz prezentāciju šeit (ielūgums nekalpo kā ieejas biļete Balttour izstādē)
Gaidīsim visus interesentusi!
Lauku ceļotājs izveidojis pasākumu un interesantu objektu topu sadarbībā ar Latvijas tūrisma informācijas centriem. 16 notikumi, ko noteikti ir vērts iepazīt un izbaudīt februāra mēnesī. TOP 16 notikumi apskatāmi šeit.
Šeit apkopoti gan unikālie, tikai februāra mēnesī redzamie un izbaudāmie pasākumi, gan arī objekti, kas nesen atvērušies vai arī piedāvā, ko jaunu un līdz šim neredzētu. Aicinām jūs doties kopā ar savām ģimenēm, draugiem vai kolēģiem un iepazīt piedāvātos 16 notikumus, kā arī dalīties ar mums savos iespaidos - Facebook: Lauku celotajs vai https://twitter.com/laukucelotajs
Sekojiet līdzi informācijai un TOP notikumiem arī marta mēnesī.
Skatīt visas ziņas par "Lauku ceļotājs iesaka! Notikumu tops."
No šī gada 8. - 10. februārim Uzvaras parkā, Jelgavā notiks 15. starptautiskais ledus skulptūru festivāls.
Ceļu būvniecības sabiedrības „Igate” strādnieku brigāde no Jelgavas ūdenskrātuvēm jau izzāģējusi un nogādājusi festivāla norises vietā vairāk kā 50 000 tonnas dabīgā ledus, kurš tiks izmantots Latvijā lielākā ledus slidkalniņa izveidē. Aptuveni 8 metrus augstais sniega kalns tiks veidots ar piecām ledus nobrauktuvēm, piemērojot tās ikviena vajadzībām, sākot ar zemāku mazākajiem apmeklētājiem līdz ekstrēmāko sajūtu cienītājiem.