2018. gada 8. novembrī aicinājām interesentus uz LLTA "Lauku Ceļotāja" gada noslēguma semināru - kontaktbiržu "Vietējais ēdiens no ražotāja līdz ēdinātājam", kas norisinājās Kalnmuižas pilī, Kandavas novadā.
Satura mārketinga semināri paredzēti ikvienam, kas ikdienā saskaras ar satura veidošanu un vēlas apgūt precīza un vērtīga satura veidošanu.
Apmeklējot Satura mārketinga semināru, Tu uzzināsi, kas ir satura mārketings, apgūsi jaunas zināšanas par saturu un komunikāciju digitālajā vidē, auditorijas definēšanu un komunikācijas plāna būvēšanu.
Semināru vadīs satura mārketinga speciāliste Elīna Stafecka (dzimusi Jurkāne), kura ar satura mārketingu darbojas kopš 2011. gada un paralēli satura mārketinga pasniegšanai ir aģentūras Infinitum satura nodaļas vadītāja.
Seminārs norisināsies latviešu valodā.
Dalība bezmaksas.
2018. gada 29. novembrī Latvijas Valsts meži telpās tiks pasniegtas 18 kultūras zīmes „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā.
Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.
Nākošajā dienā pēc brauciena pa Kurzemi igauņu uzņēmējiem pievienojās 18 „Livonijas garšas“ dalībnieki no Latvijas – gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, gan pārtikas ražotāji. Dienu iesākām ar Rīgas Centrāltirgus apmeklējumu, lai kopīgi iegādātos dažādas svaigas zivis, zivs izstrādājumus, kūpinājumus, kā arī marinējumus un sierus ēdienu gatavošanai un tūlītējai degustācijai vēl pirms meistarklases. Ekskursiju vadīja restorāna „Ferma“ šefpavārs Māris Astičs, kas dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi izdarīt izvēli produktu iegādē un kam pievērst uzmanību, izvēloties tieši zivis.
31. oktobrī ciemos pieredzes apmaiņā „Lauku ceļotājs“ uzņēma 18 Igaunijas uzņēmējus - pārtikas ražotājus un ēdinātājus, kas ir projekta "Livonijas garša" dalībnieki. Igauņi pa ceļam uz Kurzemi viesojās Carnikavā pie SIA Krupis, kur izzināja kā nēģi tiek ķerti un pagatavoti - varēja arī nobaudīt šo delikatesi.
Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.
2018. gada 1. novembrī norisinājās kultūras zīmes "Latviskais mantojums" pretendentu izvērtēšanas sēde, kuras laikā sertifikāta komisija izvērtēja visus pretendentus un 18 lauku tūrisma uzņēmējiem piešķīra šo kultūras zīmi (saņēmēju saraksts sekos).
2018. gada 29. novembrī Rīgā, Latvijas Valsts mežu galvenajā ēkā norisnāsies "Latviskā mantojuma" pasniegšanas pasākums, kura ietvaros notiks arī informatīvs seminārs "No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”.
>>> PROGRAMMA.
Skatīt visas ziņas par "Kultūras zīme "Latviskais mantojums""
2. novembrī kopā ar tūrisma nozares profesionāļiem esmu uzaicināta piedalīties diskusijā "Tūrisma attīstības iespējas reģionos ", kas norisināsies Latvijas pašvaldību savienībā (LPS). Tūrisma uzņēmēju intereses pārstāvēs un aizstāvēs LLTA 'Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele ar tēmu "Diskusija vai tūrismā jomā tiek realizēta godīga konkurence no pašvaldības puses (izvērtēti reāli pašvaldību konkurences stāsti).
Šī gada laikā šis jautājums īpaši aktualizējies un esam saņēmuši jau daudz situāciju, kur pašvaldības konkurē ar vietējiem uzņēmējiem. Esam šo ziņu nodevuši Konkurences padomē, kā arī virzījuši Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības ministrijās, tomēr šobrīd bez taustāmiem rezultātiem, izņemot to, ka gan mediji, gan valsts institūcijas vismaz ir sākuši par to runāt kā par problēmu.
Strauji tuvojas Latvijas simtā dzimšanas diena, to gaidot šī gada laikā esam izveidojuši jaunus maršrutus īpaši Latvijas apceļošanai un iepazīšanai un izdevuši tūrisma karti "Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi" ar septiņiem maršrutiem, kas aizvedīs Jūs cauri visai Latvijai un mūsu valsts vēsturei. Šie ceļi ir Latvijas kultūras koridori - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Katrs no tiem ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējušas valsts nodibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos.
Šajos maršrutos aicinām doties vēl šoruden, Latvijas gadadienai tuvojoties, izbaudot vēl Latvijas krāšņo rudeni, ainavas un iepazīstot visdažādākās liecības par to, kā veidojusies un attīstījusies mūsu valsts. Šoreiz īpaši aicinām ceļot ar sabiedrisko transportu.
29. oktobra Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidentes Asnātes Ziemeles un Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa intervija par ceļošanu ar sabiedrisko transportu LNT rīta raidījumā "900 sekundes".
23. oktobrī Virkas Muižā, Kuldīgā uz darba semināru un individuālām konsultācijām tika aicināti piedalīties “Livonijas garšas” ražotāji par sekojošām tēmām:
• „Pārtikas produkti un kulinārais mantojums. Kā lietot mantojumu produktu veidošanā?“
Lektors/ konsultants: Dr. art. Astra Spalvēna, ēdiena kultūras eksperte.
• “Produkta un iepakojuma savienība. Iepakojuma klasifikācija, materiāli, formas, veidi, marķējums”.
Lektors/ konsultants: Mg.sc.soc. Iveta Krauja, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja.
16. oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringu un kontroles kārtību.
Tā kā noteikumu punkts, kurš ļauj samazināt pārtikas uzņēmumiem kārtējā monitoringā un auditmonitoringā nosakāmo rādītāju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ir zaudējis spēku, tas tiek atjaunots, lai mazajiem pārtikas uzņēmumiem atvieglotu brīvprātīgu riska izvērtēšanas pieejas ieviešanu dzeramā ūdens monitoringa programmu sastādīšanā un padarītu šo procesu pakāpeniskāku un vieglāk īstenojamu.
Grozījumi saglabā līdzšinējo kārtību, kas nozīmē, ka Veselības inspekcija var samazināt auditmonitoringā nosakāmo rādītāju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu pārtikas uzņēmumiem, kuru gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums nepārsniedz 100 kubikmetru. Veselības inspekcija, tāpat kā līdz šim, turpinās saskaņot pārtikas uzņēmumu monitoringa programmas.
Tādējādi mazajiem pārtikas uzņēmumiem tiks dots laiks līdz jaunā Dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma pieņemšanai, lai pakāpeniski apgūtu riska izvērtēšanas pieejas izmantošanu dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādāšanā.
Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Informācijas avots: ZM