Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Pirmie rakstiskie avoti par muižu pieejami, sākot no 18. gs. 3. ceturkšņa. 1759. g. muižas kompleksā ietilpst 14 celtnes. 1759. g. Šarlote Līvena saņēma Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II. Šajā laikā arī Mazmežotnē sākas plašāki celtniecības darbi. Muižas ēkas stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā. Pirmās neatkarīgās valsts laikā tā kļuva par paraugmuižu, bet Otrā pasaules kara laikā - izdeg dzīvojamās ēkas mansards un jumts. 2007. g. tika uzsākti Mazmežotnes kompleksa atjaunošanas darbi. Šobrīd - Mazmežotnes muiža ir dabas ieskauta skaista un sakopta vieta viesu atpūtai, piedāvājot nakšņošanu, ēdināšanu, telpas svinībām, sarīkojumiem un semināriem, bet aktīvās atpūtas cienītājiem un dabas baudītājiem - braucienus ar velosipēdiem, laivām un pastaigas pa dabas taku un apkārtnes celiņiem. Atsevišķas ēkas - vecais muižas stallis un šķūnis piedāvā plašas zāles lielākām svinībām, kāzām, semināriem, koncertiem, izstādēm. Muižas Kungu un Lielā kalpu mājā ierīkota viesnīca un restorāns, bet  Mazā  kalpu mājā - SPA komplekss ar dažādiem  relaksējošiem piedāvājumiem. Lielās kalpu mājas manteļskurstenī ierīkota pastāvīga ekspozīcija par cukurbiešu un cukurrūpniecības vēsturi Latvijā.  Vecā siernīca pārveidota par atpūtas namiņu ar pirtiņu, karsto āra kublu, atpūtas un nakšņošanas telpu, piknika terasi. Muižas apkaimē izveidota dabas taka, kas ved pa Lielupes ielejas kreisā krasta nogāzi un iepazīstina ar dabas daudzveidību Lielupes krastos.

Par cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes tradīcijas izzināšanu un daudzināšanu.

Atjaunotajā “Mazmežotnes muižā” ir senas cukurbiešu audzēšanas tradīcijas jau no grāfa Līvena laikiem, kas turpinātas arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Īpašnieki vienā no muižas ēkām ir iekārtojuši modernu un interaktīvu ekspozīciju, kas stāsta un rāda cukurbiešu audzēšanas vēsturi Latvijā. Ekspozīcija pieejama ikvienam interesentam.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts.Teritorijā atrodas dīķis un upīte makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, un āra nojume. 
Saimnieki izgatavo unikālas celma bungas, stāsta par to izgatavošanu un ļauj viesiem ieribināt sētu.
Kopš 2024. gada vasaras, viesiem piedāvājam izglītojuošu un izklaidējošu orientēšanās un foto medību spēli, kuras laikā ar kartes palīdzību jānokļūst 12 kontrolpunktos un katrā punktā jāatrod atbilstošā fotogrāfija un atbilde uz krustvārdu mīklas jautājumu.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Lauku sēta "Caunītes" ir vieta, kur tiek gaidīti tie, kuri vēlas baudīt latvisku noskaņu un sabiedrību. Iekārtojot šo lauku sētu, saimnieku mērķis bija veidot senlaicīgas un mūsdienīgas latviskas noskaņas apvienojumu. Pašreiz lauku sētas centrālā vieta ir klēts ar maizes krāsni. Piedāvā dažādas aktivitātes atbilstoši gadskārtām, kā arī izglītojošas programmas. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo!

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Senā stilā saglabāta zvejnieku mājiņa netālu no jūras, Bērzciemā, piedāvā mierīgai atpūtai 2 mājīgas istabiņas ar kamīnu un nelielu virtuvīti. Saimnieku ģimenē jau vairākās paaudzēs ir senas zvejnieku tradīcijas, arī zivju apstrādē un kūpināšanā. Viesiem ir iespēja iegādāties vietējos kūpinājumus – zivis no Engures ezera un Baltijas jūras.

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Atjaunota lauku sēta "Lantus" atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas vietām netālu no Burtnieku ezera, Bērzaines pagastā. Iekoptā lauku sētas ainava, ēkas, interjers rada noskaņu par latvisku vidi. Viesiem tiek piedāvāts atpūsties mājīgās istabiņās, kurās savienots senatnīgais ar moderno harmoniskā saskaņā. Saimnieki gatavo latviskus lauku ēdienus, maksimāli izmantojot pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus. Lauku sēta ir piemērota vieta ķermeņa un gara attīrīšanai un spēcināšanai, baudot dažādas SPA procedūras, pirtnieka pērienu un peldi piemājas dīķī. Aktīvās atpūtas piekritējiem tiek piedāvātas sezonai atbilstošas sportiskās aktivitātes, kā arī izklaides iespējas visai ģimenei. Lauku sēta aicina sarīkot svinības ar gardām maltītēm un lauciniecisku eleganci, kā arī nosvinēt kāzas pēc senlatviešu tradīcijām.

SPA piedāvājumi

Par Latvisku vidi

Atjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.

Rucavas tradīciju nams „Zvanītāji” – 19. gs. pirmajā pusē celta koka ēka ar manteļskursteni, šim laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem pašā Rucavas centrā. 

Piedāvā bagātīgu tradicionālās kultūras programmu tūristiem un citiem interesentiem, arī ģimenes un draugu svinību rīkošanu: Rucavas goda mielastu ar tradicionālo ēdienu degustāciju, stāstus un teikas par tautastērpiem, dzīves godiem, iepazīt Rucavas kultūras mantojumu, Rucavai raksturīgo vienbalsīgo dziedāšanu, rotaļas un danču soļus, kā arī meistarklases ēdienu gatavošanā un rokdarbos - cimdu, zeķu, Rucavas jakas adīšanā.  "Zvanītāju" saimes istabā var uzņemt līdz 30 - 35 cilvēkiem.

Pasākuma laikā viesi tiek aicināti aktīvi iesaistītes nodarbībās un izbaudīt Rucavas garšu ne tikai ēdienos, bet iejusties vietējā kultūrvidē - uzģērbt Rucavas tautastērpu, uzsiet nāmatu, uzzināt senos apvidvārdus un  ieklausīties vietējā valodas izloksnē un kopā izdziedāt Rucavas balsus.

Kulināro mantojumu piedāvā atbilstoši gada ritam: pavasarī un vasarā piena ēdienus, bimbalu tīri, siļķi ar rāciņiem, Rucavas balto sviestu,  rudenī un ziemā vairāk graudaugu, pākšaugu un kartupeļu ēdienus - rīvētus kukulīšus  ar gaļas- krējuma mērci, riezi (kuģeli), tīri, maizes zupu vai ko citu ļoti gardu un sātīgu. Ēdienkarte ir jāsaskaņo, piesakot apmeklējumu.

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku ēku.

19. gs. pirmajā pusē celtā koka ēkā var iepazīt dzīves vidi, kādā cilvēki dzīvojuši apmēram  pirms 100 gadiem. Sagalabājies manteļskurstenis, divi trauku skapji, gulta, aužamās stelles, saimes galds. Apsaktāms mantotais Rucavas tautastērps - izšūti un lestie krekli, zeķes, cimdi. Nopērkami Rucavas adītāju cimdi un zeķes. Seimes istabā var  organizēt vakarēšanas, dziedāšanas un spēlēšanas pasākumus, dančus, tradicionālo Lejaskurzemes ēdienu meistarklases, rokdarbu darbnīcas. Kultūrizglītojošas programmasietvaros tiek piedāvāts “Rucavas goda mielasts” ar Lejaskurzemnieku ēdieniem.

Vienīgais mazo ražotāju tirdziņš Baltijas valstīs, kas iekļauts starptautiskajā Earth Markets aliansē. Tas nozīmē, ka produkcija, kas nonāk Straupes tirdziņā, tiek ražota atbilstoši Slow Food filozofijai – tā ir godprātīgi audzēta, domājot par vides ilgtspējību un bioloģisko daudzveidību. Pircējam šī vieta ir garšu paradīze – tradicionāli kvalitatīvi produkti un izdomas bagāts to pielietojums.

Kopš 2016. gada augusta tirdziņš darbojas Straupes zirgu pastā, kas ir unikāls kultūrvēsturisks komplekss. Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija, kas vēl ir saglabājusies Latvijā un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. 

Tirdziņš notiek katra mēneša 1. un 3. svētdienā no plkst. 11.00-15.00.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Lauku māja "Upenīte" atrodas Ciriša ezera dienvidu krastā. Saimniecība, kur izkopj latgaliskās tradīcijas un galdā liek Latgales ēdienus, ražo piena izstrādājumus (arī sieru), audzē vietējos kultūraugus (var iegādāties) un piedāvā latgaļu melno pirti, kur par pirtniekiem talkā iet paši saimnieki. Organizē toršu cepšanas meistarklases.

Latviešu virtuve: Zemnieku zupa (krupņiks ar guļbim), guļbešnīki, kartupeļu desas (rīvēti zaļi kartupeļi ar saceptu žāvētu cūkgaļu un sīpoliem), upenes ar putukrējumu, ķimeņu standziņas, lauku zāļu tējas, biezpiens ar krējumu, rūgušpiena pankūkas.

Īpašais ēdiens: Cepeškrāsnī cepta karpa vai līnis no pašu dīķa.

Par tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanu

Saimniece Inese Survilo piedāvā Latgales ēdienus, kurus gatavo pēc sentēvu receptes. Saimniece stāsta un rāda – kā gatavo sieru, kura prasmes viņa ir aizguvusi no vecmātes. Apmeklētāji var piedalīties procesā un degustēt sierus ar dažādām piedevām. Gatavo krupņiku ar gulbim, gulbešnīkus un lauku tortes, kuru cepšanu var apgūt organizētās meistarklasēs.

Mekes krogs atvērts Tallinas un Rīgas šosejas piecdesmit pirmajā kilometrā. Krogi mēdza atrasties ceļmalas krogus mājās, pilīs, rijās un dzirnavās - šis krogs ierīkots 110 gadus vecā kūtī. Blakus krodziņam atrodas lepnais, 1907. gadā no Tūjas sarkanajiem ķieģeļiem celtais pagastnams. Ēdienu klāstā — mūsdienu latviskā virtuve. Vasaras sezonā ģimenes ar bērniem priecē kazlēni un truši. Ir rotaļlaukums un šūpoles lieliem un maziem.

Piedāvā nakšņošanu viesnīcā "Meke".

Par latviskiem ēdieniem, par latvisku ainavu

Autentiskā izskata krogs ir ierīkots 105 gadus vecā kūtī. Tā piedāvājumā ir tādi agrākos laikos gatavoti ēdieni un dzērieni kā bukstiņbiezputra, skābeņu zupa, ķirbju biezzupa, pelēkie zirņi, speķa pīrāgi un pašmāju brūvēta kandža!

Piedāvā produkcijas degustāciju un ekskursiju dzirkstošo bērzu sulu ražotnē.

Garšīgas sulas ir svaigas, un, lai tās saglabātu ilgstoši atspirdzinošas un vērtīgas, daudzu gadu laikā ir izstrādātas jaunas receptes. Atsakoties no tradicionālajām garšvielām, dzērienam pievienoja piparmētras, kas sulu padarīja atspirdzinošu, ilgstoši svaigu ar patīkamu aromātu. SIA Kainaiži sulu ražošanu uzsāka 2010. gadā.
Nosaukums BIRZĪ dots tāpēc, ka tas tas asociējas ar latvisko tradīciju, ar svaigumu un veselību, ko saņemat, dzerot sulas.

Smiltenes novada Brantu pagasta "Kainaižos" ir plašas ražošanas telpas ar pagrabu, kur tiek izgatavotas un glabātas dzirkstošās bērzu sulas. Viena telpa ir paredzēta arī apmeklētājiem, kuriem stásta par ražošanas procesu (video projekcijas, bildes - materiāli no pavasara tecināšanas), iespéjams nogaršot bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām. Šobrīd ražo dzērienu ar 5 garšām - ar piparmētru, ar upeņu pumpuru, ar citronu, ar apelsīnu, ar karkadē un krustnagliņas garšu. Tāpat arī būs iespēja nogaršot unikālo bērzu sulas sīrupu, kura iegūšana ir ilgstošs un ietilpīgs process. Birzī produkcija ir bioloģiski sertificēta. Visu Birzī produkciju ir iespējams iegādāties.

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Mantotā dzimtas saimniecībā (dzīvojamā koka ēka ar dekoratīvām apmalēm un logu slēģiem) saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt sieru, pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Mājdzīvnieku apskate.

Par latvisku vidi.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni

Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus

Saimniecībā no melisas, avenēm, biškrēsliņiem, raspodiņiem, ceļtekām un liepu ziediem taisa zāļu tējas un tēju maisiņus (suvenīri, dāvanas), bet bišu dravā top medus. Saimniece stāsta par dzīvi laukos un vada izglītojošas ekskursijas par ārstniecības augiem, biškopību, māca veidot zedeņu žogus, piedāvā Turaidu produkciju un degustācijas. Saimniecība ir ieguvusi bioloģiskās saimniekošanas sertifikātu, tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Klientiem pieejamas šādas tējas: aveņu, upeņu, liepu ziedu, vīgriežu, pelašķu, bērzu lapu, baltās panātres u.c. tējas.

Saimniecībā izveidots arī bio veikaliņš "Bites", kurā pieejama Turaidu produkcija.

Par tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšana uzturēšanu un daudzināšanu.

Bioloģiskā saimniecība, kur līdztekus tēju un medus ražošanai saimnieki saglabājuši senu amatniecības tradīciju – žogu pīšanu. Kā izejmateriālu izmanto kārklus, kas aug lauku un grāvmalās. Saimnieki apmeklētājiem rāda – kā veidot zedeņu žogus, organizējot meistarklases. Saimnieces Zigrīdas pītais žogs ir apskatāms arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.